viņš
Lietojuma biežums :
viņš vīriešu dzimtes personas vietniekvārds
Locīšana
viņa sieviešu dzimtes personas vietniekvārds
Locīšana
viņais vīriešu dzimtes vietniekvārds; lieto: reti
Locīšana
viņā sieviešu dzimtes vietniekvārds; lieto: reti
Locīšana
1.personas vietniekvārds Persona, par kuru kādam tiek nodota informācija.
Stabili vārdu savienojumiViņa (viņas, viņu) laikā.
1.1.Lieto kādas laicīgas vai reliģiskas hierarhijas augsta pārstāvja titula sastāvā, uzrunājot šādu pārstāvi vai runājot par to.
2.norādāmais vietniekvārds Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, par ko runā vai kas ir pieminēta iepriekš; tas1.
3.norādāmais vietniekvārds Norāda uz (kā) pretējo, piemēram, pusi, malu, galu, norāda (no runātāja, vērotāja viedokļa) uz tālāku priekšmetu, parādību.
4.norādāmais vietniekvārds Norāda uz ko iepriekšēju, pagājušu (piemēram, laikposmu, notikumu).
4.1.Norāda uz nākamo laikposmu.
Stabili vārdu savienojumiTā viņš ir. Viņā saulē.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri