Pavasara versija 2024
400 923 šķirkļi
viņš
Lietojuma biežums :
viņš vīriešu dzimtes vietniekvārds
Locīšana
viņa sieviešu dzimtes vietniekvārds
Locīšana
1.personas vietniekvārds Persona, par kuru kādam tiek nodota informācija.
1.1.Lieto kādas laicīgas vai reliģiskas hierarhijas augsta pārstāvja titula sastāvā, uzrunājot šādu pārstāvi vai runājot par to.
2.piederības vietniekvārds; formā: ģenitīvs Tāds, kas pieder, piemīt pieminētajai personai, ir daļa no tās.
Stabili vārdu savienojumiViņa (viņas, viņu) laikā.
2.1.Tāds, kas ir saistīts ar pieminēto personu, tāds, kas attiecas uz pieminēto personu.
3.norādāmais vietniekvārds Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, par ko runā vai kas ir pieminēta iepriekš; tas (1).
4.norādāmais vietniekvārds Norāda uz (kā) pretējo, piemēram, pusi, malu, galu, norāda (no runātāja, vērotāja viedokļa) uz tālāku priekšmetu, parādību.
5.norādāmais vietniekvārds Norāda uz ko iepriekšēju, pagājušu (piemēram, laikposmu, notikumu).
5.1.Norāda uz nākamo laikposmu.
Stabili vārdu savienojumiTā viņš ir. Viņā saulē.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri