Paplašinātā meklēšana
Meklējam viņš.
Atrasts vārdos (57):
- viņš:1
- čaviņš:1
- deviņš:1
- dūviņš:1
- ķīviņš:1
- lēviņš:1
- šāviņš:1
- tēviņš:1
- apaviņš:1
- dieviņš:1
- Dieviņš:1
- grēviņš:1
- kalviņš:1
- krāviņš:1
- lieviņš:1
- melviņš:1
- ņērviņš:1
- stīviņš:1
- tieviņš:1
- čalaviņš:1
- krieviņš:1
- pakaviņš:1
- skrīviņš:1
- spilviņš:1
- tītaviņš:1
- ūdieviņš:1
- vidaviņš:1
- bištēviņš:1
- brandviņš:1
- dūdieviņš:1
- pīļtēviņš:1
- sielaviņš:1
- skrieviņš:1
- tūdieviņš:1
- vectēviņš:1
- zostēviņš:1
- berklāviņš:1
- brandaviņš:1
- brandeviņš:1
- brandiviņš:1
- brendaviņš:1
- brenduviņš:1
- dzostēviņš:1
- ķinklāviņš:1
- zilgalviņš:1
- ekrānšāviņš:1
- klinklāviņš:1
- kodolšāviņš:1
- kramgalviņš:1
- pakaļtēviņš:1
- raķeššāviņš:1
- zeltgalviņš:1
- klinkklāviņš:1
- priekštēviņš:1
- vecvectēviņš:1
- saimiektēviņš:1
- saimniektēviņš:1
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (371):
- komentārs Acu liecinieka vai darbinieka piezīmējumi par notikumiem, kuros viņš bijis dalībnieks vai galvenais varonis.
- kamerlengo Agrāk kardināls, kas pārzināja pāvesta kasi; kad pāvesta sēdeklis svabads, viņš stāv valdības priekšgalā.
- Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu.
- teķis Aitu tēviņš.
- ģelaķ probku, stengu aizsegt citus, grūstīt upuri, lai viņš nemana apzagšanu.
- Atrahasiss Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - varonis mītā par pasaules plūdiem, viņš uzbūvē kuģi, kurā novieto visus dzīvniekus.
- Homērs Akls grieķu dzejnieks, dzīvojis 8. gs. pr. Kr.; tiek uzskatīts, ka viņš sarakstījis "Iliādu" un "Odiseju".
- Ņiņigi Amaterasu mazdēls sintoisma ticējumos; laikā kad debesīs valdīja haoss, Amataresu viņu sūtīja pārvaldīt Japānas salas, un viņš kļuva par pirmo Japānas imperatoru.
- Jānis Bezzemis Anglijas karalis (no 1199; "John Lackland"; 1167.-1216. g.), iesauka cēlusies no tā, ka viņš neņēma no tēva nevienu lēni, 1215 bija spiests parakstīt Lielo brīvības hartu ("Magna Charta"), vērpa intrigas pret brāli Ričardu Lauvassirdi.
- obsesija Apsēstība - stāvoklis, kad slimnieks atrodas spaidu idejas varā, viņu māc domas, atmiņas, bailes, tieksmes u. tml., no kurām viņš nevar atbrīvoties, kaut saprot to bezjēdzību.
- kriptaistēzija Apslēpta, nenoskaidrota maņa cilvēkā, kādu pieņem metapsihika (parapsiholoģija, okultisms), lai izskaidrotu lielo skaitu liecību, ka dažreiz cilvēkam nenoskaidrotā ceļā gluži tieši var kļūt zināmi notikumi, no kuriem viņš atdalīts gan laikā, gan telpā; atšķiroties no telepātijas ar tiešo notikuma uztvērumu, kamēr telepātija paredz otra cilvēka apziņas pārdzīvojumu, kas tiek uztverts.
- šrapnelis Ar apaļām lodēm, maziem metāla stieņiem, mazām bultām u. tml. pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
- trāpīt Ar šāvienu panākt, ka lode, šāviņš u. tml. skar kādu objektu, ievirzās tajā noteiktā, paredzētā vietā, punktā.
- Torks Angehs armēņu mitoloģijā - dievs, Haika mazmazdēls, neglīts milzis ar rupjiem vaibstiem, saplacinātu degunu, mežonīgu skatienu, neveikls, viņš ir akmeņkalis, kas ar rokām atšķeļ granīta klintis.
- Bahts Armēņu mitoloģijā - likteņa personifikācija, dēvēts arī par laimes garu, ko dievs vai liktenis sūta kādai ģimenei vai cilvēkam, ja viņš kādu cilvēku pamet, tad to sāk vajāt neveiksmes.
- Arevamanuks armēņu mitoloģijā - mednieks (tulkojumā: "saules jauneklis"), kurš vainoja sauli medību neveiksmēs, par ko saule viņu sodījusi tā, ka dienā viņš bija miris un tikai naktī atdzīvojās.
- Grohs Armēņu mitoloģijā - nāves gars, nāves eņģeļa personifikācija, viņš katram cilvēkam uz pieres pieraksta viņa likteni, bet savā grāmatā - cilvēku labos darbus un grēkus, kurus paziņo dievu tiesā.
- Nemruts armēņu mitoloģijā - svešzemju valdnieks, kas iebrucis Armēnijā, uzcēlis neparasti augstu pili un gribējis nogalināt Dievu, lai ieņemtu viņa vietu, bet iespēris zibens, pavēries bezdibenis un viņš nogrimis kopā ar pili.
- placebo efekts ārstējošais efekts, kas tiek panākts, dodot slimniekam farmakoloģiski neiedarbīgu vielu, ko viņš uzskata par ārstniecisku vielu.
- karteča Artilērijas šāviņš ar apaļu ložu pildījumu pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai nelielā attālumā.
- raķeššāviņš Artilērijas šāviņš, kura lidojumu nodrošina parastais un reaktīvais lādiņš.
- fugasa šāviņš artilērijas šāviņš, raķete, aviācijas bumba, kam ir plānas sienas, liels sprāgstvielu lādiņš un kas sprāgst pēc ieurbšanās kādā objektā.
- lode Artilērijas šāviņš.
- vadāmais šāviņš artilērijas vai reaktīvais šāviņš ar lidojuma laikā maināmu trajektoriju.
- Komfo Anoče ašantu (Ganas dienvidi) mitoloģijā - episkais varonis, kuram piemita brīnumainas īpašības - viņš prata izsaukt lietu, paredzēt notikumus, neparasts spēks, viņš kļuva par priesteri, kurš apvienoja visas ašantu ciltis.
- impensae Atbildētāja izdevumi, t. i. tas, ko viņš var ieskaitīt, kad no viņa pieprasa lietu.
- dispačs Atlīdzība (prēmija), ko kuģa īpašnieks izmaksā kravas īpašniekam (kravas nosūtītājam) par to, ka viņš kravu iekrāvis vai izkrāvis pirms noteiktā laika.
- pseidomnēzija Atmiņas traucējums, kad slimniekam šķiet, ka viņš atceras notikumus, kas nekad nav bijuši.
- memoāri Atmiņas; kāda darboņa nostāsts par notikumiem, kuros viņš piedalījies vai arī bijis tikai acu liecinieks.
- audžubrālis Audžudēls attieksmē pret citiem bērniem ģimenē, kurā viņš ir pieņemts.
- Svjatogors Austrumslāvu mitoloģijā - spēkavīrs, kas bija tik varens, ka zeme viņu nespēja nest, viņš neveica varoņdarbus, bet plātījās ar savu spēku, līdz mēģināja pacelt zemi un gāja bojā iegrimstot zemē.
- avans Avens, aitu tēviņš.
- Mbori azandu tautas mitoloģijā pirmsencis un demiurgs, kas radījis pasauli un visu, kas tajā ir; viņš dzīvo upju iztekās (pēc citas versijas, zem zemes), reizēm viņam tiek piedēvēta arī bērna ieņemšana.
- Jangs Keitens banaru (Vjetnama) mitoloģijā - augstākā dievība, viņš radījis sauli, dzīvniekus un augus.
- Bileāms Bībelē - gaišreģis, kuram moabiešu valdnieks lika nolādēt izraēliešus, kuri tuvojās uzbrukumam; ceļā viņš sastapa eņģeli un pēc tam svētīja izraēliešus; Bileāms ir salīdzinājums ar cilvēku, kas tam uzdoto ļauno darbu cenšas vērst par labu.
- Noasa šķirsts Bībelē, Vecajā Derībā, kuģis, kuru Noasam lika uzbūvēt Dievs, lai viņš no grēku plūdiem izglābtu savu ģimeni un pa vienam pārim no katras dzīvnieku sugas.
- Jāzeps Bībeles Vecās Derības persona, Jēkaba un Rāheles mīļākais dēls, kuru brāļi pārdevuši verdzībā, taču viņš kļuvis par Ēģiptes pārvaldnieku un glābis savus tuviniekus no bada nāves.
- trans Bišu saimē - tēviņš, kura funkcija ir apaugļot bišu māti.
- bule Briežu vai dobradžu dzimtas dzīvnieku tēviņš.
- bullis Briežu vai dobradžu dzimtas dzīvnieku tēviņš.
- dižā briežvabole briežvaboļu dzimtas suga ("Lucanus cervus"), lielākā vabole Eiropā, sastopama arī Latvijā un ir aizsargājama, tēviņš ar brieža ragiem līdzīgajiem augšžokļiem sasniedz 78 mm garumu, mātīte mazāka.
- nešļavas Burvja nesamais, ko viņš aiznes un noliek zināmā vietā, lai noburtu lopu vai lauku svētību.
- tauhida Būtiski svarīga musulmaņu doktrīna ("vienotības apstiprinājums") par Dieva vienotību; viņš ir vienots pats sevī, to neveido atsevišķas daļas vai personas.
- hiperkompensācija cilvēka centieni gūt panākumus tajās darbības jomās, kurās viņš jūtas visvājākais.
- levitācija Cilvēka sajūta, ka viņš brīvi lido (parasti sapnī).
- refleksija Cilvēka teorētiskā darbība, kurā viņš izzina savu rīcību un tās likumsakarības; cilvēka pašizziņa, kas izpaužas savu pārdzīvojumu, sajūtu un pārdomu uztvērumos un apcerēšanā; arī pārdomas, apcere.
- esprit de corps cilvēka uzticība un lepnums par grupu (kopienu, kolektīvu u. tml.), pie kuras viņš pieder.
- pelēkais kardināls cilvēks, kam kādā struktūrā pieder patiesā vara, lai gan šķietami viņš tik nozīmīgu amatu neieņem; patiesais stāvokļa noteicējs.
- pozeris cilvēks, kas izliekas par to, kas viņš nav.
- ārzemnieks Cilvēks, kas nav tās valsts pavalstnieks vai pilsonis, kuras teritorijā viņš atrodas; cilvēks, kas dzīvo citā valstī.
- juridiskas atbildības iestāšanās nosacījumi civiltiesībās tie ir fakti (notikumi, darbības), kas ir nepieciešami tam, lai rastos parādnieka atbildība, ja viņš nav pildījis savas saistības.
- patrona Čaulā savienota lode (šāviņš), pulvera lādiņš un kapsula.
- nosūtītais darbinieks darbinieks, kuru darba devējs (darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs kā darba devējs) saistībā ar starptautisko pakalpojumu sniegšanu nosūta noteiktu laiku veikt darbu citā valstī, nevis valstī, kurā viņš parasti veic darbu.
- šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. nonāvē (cilvēku vai dzīvnieku).
- šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. skar noteiktu objektu.
- šaut Darbinot ieroci, panākt, ka no tā virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.); tiekot darbinātam, kļūt tādam, no kura virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.) - par ieroci.
- buks Dažu pārnadžu sugu tēviņš.
- gailis Dažu vistveidīgo kārtas savvaļas putnu tēviņš.
- Amida Debesu Buda, kuru pielūdz Japānā; tiek uzskatīts, ka viņš dzīvo "šķīstajā zemē" tālu rietumos, uz kurieni ticīgie dodas pēc nāves.
- Amitābha Debesu Buda, kuru pielūdz Ķīnā; tiek uzskatīts, ka viņš dzīvo "šķīstajā zemē" tālu rietumos, uz kurieni ticīgie dodas pēc nāves.
- Idzanagi Debesu dievs sintoismā, Amaterasu tēvs; kopā ar sievu Idzanami viņš radīja Japānas salas.
- Savitara Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - solāra dievība, kas rītos modina visu pasauli un dievus, viņš atved nakti un naktsmieru, dod gaismu, rāda ūdeņiem ceļu, dod cilvēkiem bagātību, laimi, spēku un ilgu mūžu.
- dieviņi Dieviņš.
- Virakoča Dievs radītājs inku reliģijā, viņš bija senās pilsētas Tiavanako, dievs un civilizācijas nesējs; devītais inku valdnieks Pačakuteks viņu pasludināja par augstāko dievu, kas pārāks pat par Saules dievu.
- olneškrupji Diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), ķermenis \~5 cm garš, 2 sugas, izplatīti Viduseiropā un Dienvideiropā, apaugļoto olu virtenes (garumā līdz 170 cm) tēviņš aptin ap pakaļkājām un nēsā līdz izšķiļas kurkuļi, tie attīstās ūdenī; olnēsātājkrupji; olneši.
- izsaukums Dokuments, kurā uzaicinātājs uzņemas likumā noteiktās saistības attiecībā uz ārzemnieku (trešo valstu pilsoni), kuru viņš uzaicinājis uzturēties valstī.
- ielūgums Dokuments, kurā uzaicinātājs uzņemas likumā noteiktās saistības attiecībā uz ārzemnieku, kuru viņš uzaicinājis uzturēties savā valstī (ar vīzu).
- skolija Dzīru dziesma, ko grieķu mielastā (simpozijā) dziedāja kāds no mielasta dalībniekiem, turēdams rokā mirtes zaru, un tas kam viņš šo zaru nodeva tālāk turpināja dziedāšanu.
- vīrs Dzīvnieka tēviņš, kas dzīvo kopā ar mātīti.
- ģimene Dzīvnieku grupa, kura uzturas kopā un kurā ietilpst tēviņš, mātīte un to mazuļi.
- poligīnija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad tēviņš vairošanās periodā pārojas ar vairākām mātītēm.
- pāris Dzīvnieku tēviņš un mātīte, kas uzturas kopā.
- partneris Dzīvnieku tēviņš vai mātīte, ar kuru pārojas kopdzīves laikā.
- ciltstēvs Dzīvnieku tēviņš, arī augs, no kā cēlušās nākamās paaudzes.
- tēvēņš Dzīvnieku tēviņš.
- tēvs Dzīvnieku tēviņš.
- viklifieši Dž. Viklifa mācības piekritēji; 1415. g. viņš pasludināts par ķeceri.
- Herišefs ēģiptiešu mitoloģijā - Hērakleopoles (Vidusēģiptē) dievs, kuru attēloja kā cilvēku ar auna galvu, viņš bija "tuvais dievs", kas apūdeņo zemi un apsargā ūdens avotus, atzinību un izplatību visā Ēģiptē šis kults neguva.
- Onuriss Ēģiptiešu mitoloģijā - medību dievs, kuru uzskatīja par pasaules radītāju un kara dievu, viņš palīdzēja dievam Ra cīņā ar milzu čūsku Apopu, bet dievam Horam - cīņā ar dievu Setu.
- Sets Ēģiptiešu mitoloģijā - Ozīrisa ļaunais brālis; viņš nogalināja savu brāli un pārtrauca viņa zemes valdnieka gaitas, līdz viņu pašu nogalināja Hors; kļuva par kara, vētru, tuksnešu un haosa dievu.
- Teoklimens Eiripīda traģēdijā "Helena" viņš ir ēģiptiešu valdnieka Proteja (kura aizstāvībā bijusi Helena) dēls un pēc tēva nāves piespiež Helenu stāties ar viņu laulībā.
- katarse Emocionāla attīrīšanās un šķīstīšanās, kas ar cilvēku notiek, kad viņš pārdzīvo žēlumu vai bailes (piem., traģēdijas izrādē); sengrieķu filozofijā un estētikā ar katarsi skaidroja estētiskā pārdzīvojuma būtību.
- kleša Ezoterismā tas, no kā cilvēkam jāatbrīvojas, pirms viņš spēj izrauties no dzimšanas, dzīvošanas, miršanas un atdzimšanas loka.
- kvazifelonija Feodālajās tiesībās - nelikumīgs vai apvainojošs vasaļa nodarījums pret trešajām personām, kura dēļ viņš kļuva necienīgs būt par vasali un vadīt lēni.
- Mēns Frīģiešu (Mazāzijas ziemeļrietumi) mitoloģijā - mēness dievs, ko pielūdza Anatolijā, viņš bija dievs - dziedinātājs un kapa vietu aizgādnis.
- Ezus Gallijas ķeltu mitoloģijā - dievs, viņam domātais upuris bijis jāpakar ozola zaros; uz vairākiem altāriem viņš attēlots stāvam pie koka ar sirpi (cirvi) rokā.
- Icamna Galvenais maiju dievs; debesu dievs, kura vārds nozīmē "ķirzaka", viņš tika attēlots kā vecs vīrs ar garu degunu; zināšanu un medicīnas patrons, rakstības izgudrotājs.
- ekskardinācija Garīdznieka atbrīvošana no pakļautības vienam ordinārijam, lai viņš stātos cita ordinārija pakļautībā.
- vērsis Govslopu tēviņš (parasti kastrēts).
- Automedonts grieķu mitoloģijā - Ahilleja karapulka karavīrs, kuram pēc Patrokla bojāejas izdevās glābt Ahilleja kaujas ratus, ko viņš vadīja turpmāko kauju laikā.
- Tēdejs grieķu mitoloģijā - Aitolijas valdnieka Oineja dēls, Diomēda tēvs, nogalinājis (iespējams, ka negribot) kādu radinieku, viņš bija spiests bēgt no mājām un atrada patvērumu pie Argosas valdnieka Adrasta, piedalījās septiņu vadoņu karagājienā pret Tēbām.
- Kēiks grieķu mitoloģijā - Alkiones vīrs, ar kuru viņi viens otru mīlēja tik ļoti, ka tad, kad viņš neatgriezās no jūras ceļojuma, Alkione metās viļņos.
- Erimants grieķu mitoloģijā - Apollona dēls, ko padarīja aklu Afrodīte, kad viņš nejauši bija redzējis dievieti peldamies; atriebjoties viņš nogalināja Adonīdu.
- Akrisijs Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieks, kuram bija pareģots, ka viņš ies bojā no savas meitas dēla rokas.
- Tēmens grieķu mitoloģijā - Aristomaha dēls, viens no Hērakleidu paaudzes, pēc uzvaras pār Agamemnona pēcnācējiem viņam tika Agrosa, kuru viņš nodeva savai meitai Hirneto un viņas vīram Dēifontam, ignorējot savus dēlus.
- Tēsejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks Egeja un Aitras dēls; mītos vēstīts, ka viņš veicis daudz varoņdarbu: uzvarējis Prokrustu, Mīnotauru, cīnījies ar amazonēm u. c.
- Erehtejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Pandīona un Zeiksipes dēls, Erihtonija mazdēls, kuru ar zibeni nogalināja Zevs par to, ka viņš kaujā bija nogalinājis Poseidona un Hiones dēlu Eimolpu.
- Eirs Grieķu mitoloģijā - austrumvējš, kas mīt Arābijā un Persijas pakalnos, viņš bija titāna Astreja un ausmas dieves Ēosas dēls.
- Trofonijs grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, Ergīna dēls, kopā ar brāli Agamēdu viņš uzcēla vairākus Poseidona tempļus Mantinejā, Delfu tempļa ieejas slieksni, Amfitriona pili, uzcēluši valdnieka Hirieja dārgumu krātuvi Boiotijā viņi tur ierīkoja slepenu eju un tā ieguva zeltu un sudrabu neskarot slēdzenes, tomēr iekrita lamatās.
- moli Grieķu mitoloģijā - burvju zālīte, kuru dievs Hermejs iedeva Odisejam, kad viņš bija nokļuvis burves Kirkes salā.
- Kēfejs grieķu mitoloģijā - etiopu valdnieks, Bēla dēls, Kasiopejas vīrs un Andromedas tēvs, kad Persejs izglāba Andromedu, pēc Atēnas lēmuma viņš tika pārvērsts par zvaigzni.
- Mids grieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, kam Dionīss izpildīja vēlēšanos, lai viss, kam viņš pieskartos, pārvērstos zeltā; pēc citas teikas, tam bijušas ēzeļa ausis, ko viņš dabūjis par sodu, jo mūzikas sacensībā starp Pānu un Apollonu par labāko atzinis Pānu.
- Perifēts grieķu mitoloģijā - Hēfaista dēls, pazīstams ar savu laupītāja iedabu, viņš ar dzelzs stieni nogalināja ceļinieku, kas lūdza viņam pajumti Epidaurā; viņu nonāvēja Tēsejs.
- Lihs grieķu mitoloģijā - Hērakla pavadonis un vēstnesis, viņa pēdējo ceļojumu līdzdalībnieks, kuru Hērakls ārprāta lēkmē iemeta jūrā pie Eibojas salas, kur viņš pārvērtās par piekrastes klinti, kam tika dots viņa vārds.
- Nīss grieķu mitoloģijā - Hirtaka dēls, Aineja ceļabiedrs, Eiriala draugs, ar kuru kopā viņš gāja bojā, naktī uzbrūkot rutulu nometnei.
- Nērejs Grieķu mitoloģijā - jūras dievs, Ponta un Gajas dēls, saukts arī par "jūras veci", jo bija vecāks par jūru valdnieku Poseidonu, viņam piemita pareģa spējas, un viņš varēja mainīt savu veidolu.
- Aktaions Grieķu mitoloģijā - kaislīgs mednieks, kas reiz medījot nejauši ieraudzīja dievieti Artemīdu peldamies kailu, par sodu viņš tika pārvērsts par briedi, ko saplosīja paša suņi.
- Stenels grieķu mitoloģijā - Kapaneja un Eiadnes dēls, kurš piedalās epigoņu karagājienā, kā viens no Helenas preciniekiem piedalās Trojas karā, komandējot daļu Agrosas flotes, ievainots kājā jau pirmajā karagājienā, cīnās kaujas ratos; viņš ir Diomēda palīgs un kaujas ratu vadītājs.
- Aglaja Grieķu mitoloģijā - mēness dievs, ko pielūdza Palmīrā, viņš ietilpa dievu triādē un tika uzskatīts arī par dieva Baala ratu vadītāju.
- Linkejs Grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieku Afareja un Arēnes dēls, viens no argonautiem, kuram bija tik asa redze, ka viņš spēja redzēt cauri zemei.
- Titijs grieķu mitoloģijā - milzis, ko radījis Zevs un Elara, Orhomena (Minija dēla, miniju cilts aizsācēja) vai Minija meita, viņš dzimis zemes dzīlēs, kur Zevs paslēpa savu iemīļoto no greizsirdīgās Hēras, vēlāk Hēra iedvesa viņam kaislību pret Zeva iemīļoto Lēto.
- Trasimēds grieķu mitoloģijā - Nestora dēls, kas kopā ar tēvu un brāli Antilohu ieradās Trojā, viņš komandē 15 kuģus un piedalās daudzās kaujās, ir to karavīru vidū, kas Trojā iekļūst ar koka zirga palīdzību.
- Liks grieķu mitoloģijā - Nikteja pēctecis, kuru nogalināja Hērakls, tēpēc ka viņš Hērakla prombūtnes laikā bija sagrābis varu Tēbās un izdzinis no pils Hērakla sievu Megaru.
- Teiresijs grieķu mitoloģijā - nimfas Hariklo dēls, spartu pēctecis, kurš, būdams jauneklis, nejauši ieraudzījis Atēnu kailu peldamies, par ko dieviete atņēma viņam acu gaismu, bet pēc Hariklo lūguma dāvāja pareģa spējas, vēlāk viņš Edipam (Tēbu valdnieka Laja un viņa sievas Iokastes dēlam) pareģoja viņa likteni.
- Klitija grieķu mitoloģijā - Pandareja meita, boiotiešu valdnieka Amintora mīļākā, kuras dēļ viņš kļuva nevērīgs pret savu sievu.
- Tēmens grieķu mitoloģijā - Pelasga dēls, arkādiešu leģendas varonis, kurš audzināja Hērau un deva tai pajumti Stimfālā, kad viņa sastrīdējās ar Zevu; Hērai par godu viņš nodibināja trīs tempļus.
- Hrīsips grieķu mitoloģijā - Pelopa un nimfas Aksiohes dēls, kuru (pēc vienas versijas) nolaupīja un savaldzināja Lājs un viņš padarīja sev galu, bet Pelops nolādēja Lāju un visu viņa dzimtu; pēc citas versijas viņu nogalināja pusbrāļi Atrejs un Tiests, lai nākotnē nebūtu jādalās ar mantojumu, bet Pelops tos izraidīja un nolādēja.
- Perss Grieķu mitoloģijā - Perseja un Andromedas dēls, kurš uzauga pie vecvecākiem - etiopu valdniekiem Kēfeja un Kasiopejas, vēlāk viņš pakļāva plašas zemes šajā reģionā un viņa vārdā esot nosaukta Persijas valsts.
- Kikns grieķu mitoloģijā - Poseidona un Kalikes dēls, Tena un Hēmitejas tēvs, pēc pirmās sievas nāves viņš apprecēja Filonomi, kura vēlāk apmeloja audžubērnus.
- Halirotijs grieķu mitoloģijā - Poseidona un nimfas Eiritas dēls, kuru tēvs sūtīja nocirst Atēnas svēto olīvu, bet cirvis viņu nāvīgi ievainoja; pēc cita mīta viņš mēģināja laupīt godu Alkipei un tika nogalināts.
- Faetons Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija dēls; paņēmis Saules ratus, viņš nevarēja savaldīt ugunīgos debess zirgus un pievirzīja tos tik tuvu Zemei, ka izcēlās ugunsgrēks; lai glābtu Zemi, Zevs viņu notrieca ar zibeni.
- Periklimens grieķu mitoloģijā - tēbiešu karavadonis, Poseidona dēls, karagājiena "Septiņi pret Tēbām" laikā viņš nogalina vinu no gājiena dalībniekiem - Partenopaju, uzmetot viņam no pilsētas mūra lielu akmeni; pēc tam vajā Amfiarāju, taču šajā brīdī no zibens spēriena atveras zeme un uzņem Amfiarāju ar visiem kaujas ratiem.
- Eiristejs Grieķu mitoloģijā - Tīrintas un Mikēnu valdnieks, kuram kalpoja Hērakls un pēc kura pavēles viņš veica savus divpadsmit varoņdarbus.
- Astianakts Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēla, varoņa Hektora un Andromedas dēls, kuru ahaji pēc Trojas ieņemšanas nogalināja; pēc vēlākas lokālas mīta versijas viņš izglābies un ar laiku atjaunoja Troju un dibināja daudz jaunu pilsētu Mazāzijā.
- Teikrs grieķu mitoloģijā - upes dieva Skamandra dēls, frīģiešu cilts teikru eponīms, viņa meita Batija kļuva par Dardana sievu, tādējādi viņš kļuva par trojiešu valdnieku ciltstēvu.
- Telamons grieķu mitoloģijā - varonis no Salamīnas, Ajanta tēvs, kurš piedalījās Kalidonas medībās, argonautu braucienā, un guva slavu Hērakla karagājienā pret Trojas valdnieku Lāomedontu, viņš pirmais ielauzās aplenktajā Trojā un ar asprātīgu atbildi mazināja Hērakla dusmas.
- Ajants Oilīds grieķu mitoloģijā - varonis, argonauta Oīleja dēls, saukts par mazāko Ajantu, Trojas izlaupīšanas laikā viņš uz Atēnas altāra izvaroja valdnieka Priama meitu Kasandru.
- Hekale grieķu mitoloģijā - vecenīte, kas viesmīlīgi uzņēma Tēseju, kad viņš devās medīt mežonīgo vērsi, kas postīja Maratonas līdzenumu.
- Sarpēdons grieķu mitoloģijā - viens no trim brāļiem, ko Eiropa dzemdēja Zevam Krētas salā, brāļa Mīnoja padzīts viņš devās uz Likiju, mīt vēstī, ka Zevs dāvājis viņam mūžu triju paaudžu garumā.
- Teoklimens grieķu mitoloģijas varoņeposā "Odiseja" - pareģotājs no Argosas, kas spiests atstāt dzimteni, jo izdarījis slepkavību, patvērumu viņam dod Tēlemahs (Odiseja un Pēnelopes dēlu) un aizved uz Itaku, kur viņš pareģo drīzu Odiseja atgriešanos, bet pēnelopes preciniekiem - neizbēgamu bojāeju.
- daimonisks Grieķu reliģijas mācībā sevišķs stāvoklis cilvēkā, kad viņš vai nu laba, vai ļauna gara pārņemts.
- Očokoči gruzīnu mitoloģijā — meža dievība, kurai trūkst runas dāvanu, bet viņa balss skaņas izraisa cilvēkos paniskas šausmas, viņa ķermenis klāts ar rūsganiem matiem, ir gari un asi nagi, savus pretiniekus viņš pāršķeļ uz pusēm ar krūšu izaugumu, kas atgādina uzasinātu cirvi.
- Prokrusta gulta gulta, kurā laupītājs Prokrusts guldīja savus upurus; tiem, kas gultai bija par gariem, viņš nocirta kājas, bet tos, kas bija par īsiem, - pastiepa.
- Dhundhu hindu mitoloģijā - asura, kas gudrajam Utankam traucēja veikt reliģiskos rituālus, viņš slēpās zem smilšu jūras, bet viņu no turienes izraka un nogalināja valdnieks Kuvalajasva ar saviem dēliem.
- Dvāraka hindu mitoloģijā - jādavu (Krišnas dzimtas) galvaspilsēta, ko pēc Krišnas pavēles radīja vienā naktī, kad viņš bija nolēmis atstāt Mathuru, iepriekšējo galvaspilsētu; septiņas dienas pēc Krišnas bojāejas šo pilsētu aprija okeāns.
- Vesantara Hindu mitoloģijā - princis, Budas pēdējā cilvēciskā inkarnācija, pirms viņš kļuva par Sidhartu Guatamu.
- Vadžrānga hindu mitoloģijā - slavens askēts un Indras pretinieks, kam piemita neparasts spēks un bezbailība, viņš kaujā uzvarēja Indru, bet Brahma izlūdzās Indru atlaist.
- Nandins hindu mitoloģijā - Šivas kalps, vārtu sargs un draugs, kas dieva kosmiskās dejas (tāndavas) laikā spēlē mūziku, viņš parasti tiek attēlots vērša izskatā (vai arī kā radījums ar vērša galvu), viņa statujas ir neatņemama šivaistu tempļa sastāvdaļa.
- Šeša Hindu mitoloģijā - tūkstošgalvaina čūska, kas tur zemi un ir dieva Višnu guļvieta tad, kad viņš pasaules radīšanas starplaikos atpūšas okeānā.
- Mohinī Hindu mitoloģijā - viena no dieva Višnas avatārām, kad viņš iemiesojās daiļā sievietē.
- Dhruva hindu mitoloģijā - viens no astoņām vasu dievībām, valdnieka Utanapādas dēls un Manu Svajambhuvas mazdēls, kurš trīstūkstoš gadu nodevās askēzei un domāja par Višnu, par ko tika uznests debesīs, kur viņš kļuva par Polārzvaigzni.
- Īšvara hindu mitoloģijā - viens no Šivas vārdiem; daudzās hinduistu sektās visi dievi (arī augstākā triāde - Brahma, Višnu un Šiva) tika uzskatīti par viņa hipostāzēm, bet vēdantas filozofijā viņš parādās kā pasīvā absolūta (brahmana) aktīvā manifestācija.
- štīmē Iedzēries, piem.: viņš ir labā štimē.
- nepilsonis iedzīvotājs, kam nav tās valsts statusa, kurā viņš dzīvo.
- dulcineja Iemīļotā, mīļotā sieviete - poētisks vārds, ko Servantesa romāna varonis dons Kihots izdomāja traktiera kalponei Aldonsai, kuru viņš bija izraudzījis par savu sirdsdāmu.
- apslīpēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka viņš apgūst pieklājības normas, manieres; dot praktisku pieredzi.
- Mahāvīra Ievērojams džainisma skolotājs, kas pēc tradīcijas dzīvojis 599.-527. g. p. m. ē.; viņš vērsās pret kastu sistēmu un centās izplatīt savu mācību brahmaņu vidū; pēdējos dzīves gadus pavadīja pilnīgi kails un septiņdesmit divu gadu vecumā pakļāva sevi bada nāvei.
- Lielais Tells Igauņu teiku varonis ("Suur Tõll") no milžu ģimenes, kurš stājas pretī zemē iebrukušajiem ienaidniekiem apbruņots ar vēršu ratiem vai ratu riteņiem, kad ienaidniekiem izdodas nocirst viņam galvu, viņš paņem to padusē un turpina cīņu, kamēr ienaidnieks sakauts.
- Madhva Indiešu filozofs (1197.-1280. g.), kurš vēršoties pret Šankaras monismu izveidoja duālistisku skolu; viņš pielūdza Višnu un uzskatīja, ka Dievs ir uz mūžiem nošķirts no dabas pasaules.
- Meherbaba Indiešu garīgais vadonis (dzīvoja 1894.-1969. g.), kuru viņa sekotāji uzskatīja par avatāru; sākot ar 1925. gadu līdz savas nāves brīdim viņš ne reizi neierunājās.
- autentifikācijas informācija informācija, kuru izmanto, lai noskaidrotu, vai lietotājs ir tā persona, par kuru viņš uzdodas.
- pareizs pjafs ir tikai tad, ja zirgs katru diagonāli (piem., kreisā priekškāja un labā pakaļkāja) ar noteiktiem starpbrīžiem īsu laiciņu patur gaisā; priekškājas daļai no elkoņa līdz celim jābūt gandrīz horizontālā stāvoklī, bet no ceļa tai jākrīt stateniski uz leju, pakaļkājai jābūt saliektai lecamā locītavā, pie kam naga priekšdaļas apakšai jāatrodas otras pakaļkājas vēzīša augšdaļas augstumā; ja zirgs pakaļkājas cilā augstāk, tad rodas iespaids, it kā viņš kristu uz deguna, kādēļ gaita zaudē savu spožumu.
- Spenta Mainjū irāņu mitoloģijā — gars radītājs, laiku beigās viņš iznīcinās ļauno garu Angra Mainjū, kas ir viņa brālis un pretmets.
- piespiedu izlikšana īrnieka vai nomnieka izlikšana no telpām tiesas ceļā, ja viņam jāizvācas, bet viņš atsakās to darīt.
- Kuhulins Īru sāgu, t. s. Uladu cikla centrālais varonis, leģendārs Olsteras karotājs, kuram piemita spēja pārvērsties, par ko vien viņš vēlējās.
- Alboraks Islāma mitoloģijā - erceņģeļa Džibrīla sudrabspalvainais zirgs, ar kuru viņš un Muhameds naktī devās uz Jeruzālemi, no turienes izjāja cauri visām septiņām debesīm un atgriezās atpakaļ Mekā.
- Īsa Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Jēzum Kristum, bet teiksmās tiek noliegts viņa dievišķums, viņš ir tikai viens no sūtņiem, kurus Allāhs laiku pa laikam nosūta pie cilvēkiem.
- Hidrs Islāma mitoloģijā - tēls, kas apvienojis sevī daudzu pirmsislāma mītu sižetus, Korāna komentētāji min, ka viņš palīdzējis Mūsam (Mozum) veikt viņa ceļojumus.
- zulfakārs Islāma mitoloģiskajā tradīcijā - pravieša Muhameda zobens, kuram piemitis maģisks spēks un kuru viņš ieguva kādā kaujā.
- izšķiešana Izšķērdēšana - pārkāpums, kad vainīgais piesavinās īpašumu, kas viņam ir uzticēts saskaņā ar vienošanos vai dienesta pienākumiem un par kuru viņš ir atbildīgs.
- Takamimusubi Japāņu mitoloģijā - varena dievība, viens no pieciem pirmatnējiem nepāra dieviem, kas no Visuma haosa sācis radīt pasauli; kopā ar Saules dievieti Amaterasu viņš lemj Zemes likteņus.
- Ame Vakahiko japāņu mitoloģijā — saules dievietes Amaterasu sūtnis uz Zemes, kuram vajadzēja cīnīties ar Zemes dievu, taču viņš apprecēja Zemes dieva meitu un aizmirsa Debesu dievu uzdevumu.
- jo uguni biksta, jo labāk kuras jo cilvēku vairāk kaitina, jo vairāk viņš dusmojas.
- Hammarbija K. Linneja īpašums Upsalas tuvumā ("Hammarby"), Zviedrijā, ko viņš iepircis 1758. g., botāniskais dārzs, muzejs ar nelielu daļu no Linneja kolekcijas, tagad Upsalas universitātes īpašumā.
- apakšlēnis Kāda lielāka vasaļa lēņa daļa, ko viņš tālāk izlēņojis apakšvasalim.
- aizplātīties Kādam (ar savām drēbēm) izplesties priekšā (tā, ka viņš neko neredz).
- greza Kāds, kas ķeras pie darba, ko viņš labi neprot; cilvēks, kas nevīžīgi strādā.
- pašgudrenieks Kāds, kurš iedomājās, ka viņš ir gudrs.
- jāslis Kaislīgs tēviņš.
- runcis Kaķu tēviņš.
- tamburmažors Karavīru orķestra diriģents, kā arī zizlis, ar ko viņš diriģē.
- zaudējumu atlīdzība katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.
- āzis Kazu tēviņš ("Capra aegagrus hircus").
- klinkkājītis Klinklāviņš - nievīgs kādas personas apzīmējums.
- klinkklāviņš Klinklāviņš - nievīgs kādas personas apzīmējums.
- nostro Konts, kuru banka atvērusi savam ārzemju korespondentam, lai viņš tajā ieskaitītu bankai pienākošās summas.
- Brālis Trusītis krāpnieks amerikāņu folklorā, tēls cēlies no Rietumāfrikas mitoloģijas krāpnieka zaķa, viņš parasti gudrībā pārspēja lielākos un spēcīgākos varoņus - Brāli Lāci un Brāli Lapsu.
- matars Krietns tēviņš.
- apskaidrošanās Kristieša stāvoklis mūžībā, kur viņš vairs nebūs pakļauts iznīcības draudiem.
- Kristaps kristīgajos nostāstos moceklis, kas cietis ap 250. g. Likijā imperatora Decija valdīšanas laikā, vēlākā tradīcijā šis tēls tiek mitoloģiski stipri stilizēts; leģenda vēstī, ka viņš cēlies no Kanaānas un bijis spēcīgs gigantiska auguma vīrs.
- fautfrakts Kuģu nomas līguma veids, kad nofraktētājam ir tiesības atkāpties, ja viņš samaksā fraktsnaudu.
- Nehtans Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - ūdens dievs, viņam bija svētais zināšanu avots, kuram piekļūt drīkstēja tikai viņš pats un trīs galma vīna lējēji.
- Balors Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - fomoru valdnieks, kuram bija tikai viena acs, kas iznīcināja katru, uz kuru viņš paskatījās.
- katalepsija Ķermeņa vai tā daļu sastingums noteiktā pozā, kādu cilvēks ir ieņēmis vai kādā viņš ir novietots (piemēram, šizofrēnijas slimniekiem, hipnotizētiem cilvēkiem).
- pakaļrags Ķīļlaivas ķīļa aizmugurējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; pakaļtēviņš.
- priekšrags Ķīļlaivas ķīļa priekšējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; priekštēviņš.
- Lo-Dzu Ķīniešu mitoloģijā - nabago un bārddziņu dievs; uzskatīja, ka viņš ir Lao-Dzi skolnieks, kas atgriezies zemes dzīvē un kā bārdskuvis pelna iztiku uz ielas.
- Žušou ķīniešu mitoloģijā - rietumu valdnieka palīgs, metāla gars, kas dzīvoja Juišaņa kalnā un katru vakaru vēroja, kā saule noriet rietumu pusē un tās stari atstarojas austrumu pusē, viņam bija cilvēka seja, tīģera nagi, baltu spalvu apaudzis ķermenis, rokās viņš parasti turēja cirvi, viņa pārziņā bija rudens.
- Žu-Šovs Ķīniešu mitoloģijā - rudens dievs, kuru uzskatīja arī par metālu garu, viņš bija atbildīgs par sodiem debesīs.
- Lī-Tegvajs Ķīniešu mitoloģijā un daoismā - viens no astoņiem nemirstīgajiem, viņš bija klibs un staigāja ar dzelzs kūju.
- urzaks Ķīviņš, strīds.
- ūrzaks Ķīviņš, strīds.
- dādiņa Ķīviņš, troksnis.
- ķīvests Ķīviņš.
- deliberācijas termiņš laiks apdomāties, ko dod mantiniekam, lai viņš varētu izšķirties, vai mantojumu pieņemt vai ne.
- zīdīšanas periods laiks, kad jaundzimušo tur kopā ar māti un viņš pārtiek no mātes piena.
- Skans Lakotu (Ziemeļamerika) mitoloģijā - dievs, kas simbolizē debesis, viņš ir spēcīgākais no augstākajiem dieviem, četrām pirmatnējām dievībām, kas ir augstākās būtnes Vakantankas izpausmes.
- ķeksis Lašu tēviņš (ar mutes āķi); ķeņķis.
- ķeņķis Lašu tēviņš (ar mutes āķi).
- žurguliņš Latviešu mitoloģijā - latviešu mīļdieviņš un mīļais gariņš vienkopus iemiesots pīlādža nūjā vai zarā.
- ketubs Laulības dokuments jūdaismā, ko līgavainis paraksta pirms laulību ceremonijas, tajā viņš solās uzņemties saistības pret savu līgavu.
- lielgabala lode lielgabala šāviņš.
- tēvainis Liels dzīvnieks (parasti tēviņš).
- likuma izsludināšana likumdošanas procesa pēdējā, noslēdzošā stadija, tiesības uz kuru saskaņā ar Satversmes 69. pantu pieder Valsts prezidentam, un viņš to apliecina ar savu parakstu.
- nāveklis Lode, šāviņš, lādiņš, ķīmiskais, bioloģiskais ierocis.
- nāvēklis Lode, šāviņš, lādiņš, ķīmiskais, bioloģiskais ierocis.
- attīstītājmācīšana Mācīšanas teorija, kuras ideja ir tā, ka mācību darbības stūrakmens ir uzdevums, kura atrisināšanas procesā skolēns var atrast vispārīgu likumsakarību, ko realizējot viņš var atrisināt visus šāda veida uzdevumus.
- kuilis Mājas cūku tēviņš.
- gailis Mājas vistu tēviņš.
- ubikvitārisms Mārtiņa Lutera izvirzīta doktrīna, ar ko viņš skaidroja savu izpratni par eiharistiju, neatzīstot katoliskos priekšstatus par transubstanciāciju, uzskatīja, ka Kristus, savā cilvēciskajā dabā būdams klāt itin visur, kaut kādā veidā ir reāli klāt arī eiharistijas maizē un vīnā.
- siklis Mazs purviņš pļavas, ganības, dažkārt meža vidū.
- atcilošana Metāla naudas neatļauta atdarināšana, ja atdarinātājam ir naudas kalšanas atļauja, bet viņš atdarina citu naudu.
- kuilis Meža cūku tēviņš.
- mežkuilis Meža cūku tēviņš.
- mežakuilis Mežacūku tēviņš, medījams dzīvnieks.
- mīna Mīnmetēja šāviņš.
- Vanapagans mitoloģisks varonis ("vecais pagāns") igauņu tautas vēstītājā folklorā - teikās viņš ir pamuļķis un cilvēkiem nelabvēlīgs dabas milzis, kas cīnās ar Kalevipoegu un Lielo Tellu vai arī darbojas viens pats; pasakās darbojas pretī asprātīgajam kalpam.
- pūlēt mocīt, mākt, pārpūlēt, nogurdināt, nokausēt, nopūlēt; viņš pārlieku nokausē, nodzen, pārpūlē savu zirgu.
- Ndu Monkhmeru (Vjetnama) mitoloģijā - augstākā dievība, demiurgs, kas pazemes pasaulē radījis uguni, cilvēkus un akmens darbarīkus, un kad cilvēki iznāca virszemē viņš tiem devis arī vēršus, cūkas un vistas.
- nakts ceļojums Muhameda ceļojums no Mekas tempļa uz Jeruzalemes templi, kas aprakstīts Korānā, un no kura viņš atgriezās ar norādījumiem ticīgajiem.
- drošības nauda nauda vai vērtības, ko jebkura cita fiziska vai juridiska persona nodod izziņas iestādes, prokurora vai tiesas depozītā (glabāšanā), lai nodrošinātu aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā ierašanos pēc izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) aicinājuma, kā arī to, ka viņš netraucēs patiesības noskaidrošanai krimināllietā un neturpinās noziedzīgas darbības.
- pašpārvadājumi Nekomerciāli pasažieru vai kravas pārvadājumi, kas tiek veikti ar komersanta īpašumā esošiem vai iznomātiem transportlīdzekļiem, kurus vada pats komersants vai viņa darbinieks, lai komersanta vajadzībām pārvadātu kravu, kura ir viņa īpašums vai kuru viņš nopircis, iznomājis (izīrējis), izgatavojis, pārstrādājis, vai bez maksas pārvadātu darbiniekus vai citas personas.
- plaucis Neliels purviņš, peļķe.
- plucis Neliels purviņš, peļķe.
- plūcis Neliels purviņš, peļķe.
- plunce Neliels purviņš, peļķe.
- āzēns Neliels, jauns kazu tēviņš.
- beznosacījumu pozitīva pieņemšana nevērtējoša attieksme un pozīcija nedirektīvajā konsultēšanas pieejā, kas nozīmē pieņemt cilvēku tādu, kāds viņš ir.
- aviobumba No gaisakuģiem nometams īpašas konstrukcijas šāviņš mērķu sagraušanai uz sauszemes vai jūras (piem., kodola, fugasa, šķembu bumbas), arī šāviņš speciāliem uzdevumiem (piem., spīdošās, fotogrāfiskās bumbas).
- šis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu cilvēku, par ko ir runa; viņš.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen ir kļuvis par to, kas viņš ir pašlaik.
- nosacīts spriedums notiesātā atbrīvošana no reālas soda izciešanas, ja pārbaudes laikā viņš nepārkāpj likumus.
- padarīt (arī pataisīt) nekaitīgu Notvert un izolēt no sabiedrības (piemēram, noziedznieku), lai (viņš) nevarētu tai kaitēt.
- pataisīt (arī padarīt) nekaitīgu Notvert un izolēt no sabiedrības (piemēram, noziedznieku), lai (viņš) nevarētu tai kaitēt.
- informētā piekrišana pacienta piekrišana ārstniecībai, kuru viņš dod mutvārdos, rakstveidā vai ar tādām darbībām, kas nepārprotami apliecina piekrišanu, turklāt dod to brīvi, pamatojoties uz ārstniecības personas savlaicīgi sniegto informāciju par ārstniecības mērķi, risku, sekām un izmantojamām metodēm.
- kodolšāviņš Pamatnozīmes šāviņu grupas liela kalibra šāviņš, kurā ievietots kodollādiņš, nevis parastās sprāgstvielas.
- šaut Panākt, ka ierocī rodas nepieciešamā enerģija un no tā virzās lode, šāviņš, bulta u. tml.; būt tādam, no kura, tajā rodoties nepieciešamajai enerģijai, virzās lode, šāviņš, bulta u. tml. (par ieroci).
- milzu pangasija pangasiju suga ("Neoarius berneyi"), kas dzīvo Ziemeļaustrālijas un Jaungvinejas upju piejūras apgabalos, tiek uzskatīts, ka šīs zivis savus mazuļus perē mutē - tēviņš ikrus nēsā mutē, līdz izšķiļas mazuļi.
- blefs Paņēmiens pokera spēlē - spēlētājs, kam rokās sliktas kārtis, izliekas, ka viņš var uzvarēt.
- Malaveijovo Papuasu (Rietumu Melanēzija) mitoloģijā - nesātīgs cilvēkēdājs, kurš klaiņo pa salu un aprij visu, kas pagadās ceļā, salas iedzīvotāji viņam visur atstāj augļus, cerot, ka tā viņš aprīs mazāk cilvēku.
- Māra Pārdabiska būtne budismā, kas Budu centās atraut no meditācijas, lai viņš neapskaidrotos.
- izglītotība Pazīme, kas raksturo kāda cilvēka izglītības līmeni, to, cik viņš ir [izglītots]{s:545}
- belcebuls pēc kristietības priekšstatiem — dēmoniska būtne; evaņģēlijos stāstīts, ka farizeji un rakstu mācītāji tā saukuši Jēzu Kristu vai apgalvojuši, ka viņš ar tā palīdzību izdzen ļaunos garus.
- baznīcas šķelšanās pēc nesaskaņām starp Rietumu un Austrumu baznīcām 1054. g. pāvests paziņoja par Konstantinopoles patriarha izslēgšanu no baznīcas, bet viņš savukārt uzlika pāvestam baznīcas lāstu.
- čūsku ķēniņš pēc tautas ticējumiem - čūska baltā krāsā vai arī ar kroni galvā, tiek uzskatīts, ka viņš ir čūsku valdnieks un ka viņam pieder akmens, kas dara brīnumus.
- torpēda Peldošs plūdlīnijas zemūdens šāviņš, kam ir dzinējs un kas ir paredzēts kuģu vai krasta būvju iznīcināšanai.
- parastā komercpilnvara pilnvara, kuru izdod komersants; neizsniedzot prokūru, viņš pilnvaro kādu citu personu viņa vārdā veikt komercdarbību, slēgta ar komersanta veikto komercdarbību saistītus noteikta veida darījumus vai arī slēgt ar komersanta veikto komercdarbību saistītus atsevišķus darījumus.
- pilīns Pīļtēviņš.
- pīlins Pīļtēviņš.
- kačars Pīļu tēviņš.
- pīļtēviņš Pīļu tēviņš.
- Alalu Pirmā augstākā dievība hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā, kas 9 gadus bija debesu pavēlnieks, līdz viņu gāza viņa kalps, dievs Anu, un viņš nonāca pazemē.
- Bodhidharma Pirmais čaņbudisma skolotājs, kurš m. ē. 520. gadā no Indijas dienvidiem devās uz Ķīnu, viņš ieviesa grūtu jautājumu uzdošanas un paradoksu formulēšanas metodi, kas mūsdienās ir raksturīga Japānas dzenbudismam.
- petarde Pirotehnikā - ar pulveri pildīts papīra šāviņš, kas rada biežus sprādzienus.
- cīnītājzivs Populāra akvārija zivs ar plīvurveida spurām, mirdzošais zilzaļais tēviņš sargā apaugļotos ikrus, kurus novieto burbuļu ligzdā.
- Zoroastrs Pravietis un zoroastrisma dibinātājs, dzīvoja Persijā 10.-9. gs. p. m. ē. vai arī, daudz ticamāk 7.-6. gs. p. m. ē.; trīsdesmit gadu vecumā viņam atklājās Ahuramazda, kas viņu mudināja sludināt un vērsties pret politeismu, pēc tradīcijas, viņš mira veicot uguns upuri, kas bija jaunās ticības galvenā ceremonija.
- pašapliecinošā prognoze prognoze, kas pati sevi apstiprina; ja cilvēks noteikti gaida no cita cilvēka vai sociālās grupas konkrētu uzvedību, tad gaidīšanas procesā viņš neapzināti veicina sava priekšstata realizāciju.
- izvēļņvadāma programma programma, kas savas darbības gaitā nodrošina lietotāju ar izvēlnēm, no kurām viņš var izvēlēties attiecīgas komandas vai programmopcijas, tādējādi atbrīvojot lietotāju no komandu iegaumēšanas.
- Patrimps Prūšu (vēst., Rietumbaltija) mitoloģijā - upju un dzidro avotu dievs, cilvēki ticēja, ka viņš dod veiksmi kaujās un ir drosmīgu karotāju aizstāvis, bija saistīts arī ar zemkopību, pavasara pavēlnieks un auglības veicinātājs.
- krezomānija Psihiska slimnieka iedoma, ka viņš ir lielu bagātību īpašnieks.
- nekromimēze Psihiska slimnieka iedoma, ka viņš ir miris.
- cinantropija Psihiska slimnieka iedoma, ka viņš pārvērsts par suni un viņam jāizturas kā sunim.
- galeantropija Psihiska slimnieka murgi, ka viņš pārvērsts par kaķi.
- pseidomānija Psihisks traucējums, kad slimnieks apvaino sevi noziegumos, kuros viņš nav vainīgs.
- evirācija Psihisks traucējums, kad vīrietim šķiet, ka viņš ir sieviete.
- pundurgailis Pundurvistu tēviņš.
- pundurgailītis Pundurvistu tēviņš.
- sīkle Purviņš mežā, arī mežiņš; sīklis.
- sīklis Purviņš mežā, arī mežiņš.
- ecce homo! redziet kāds cilvēks! (par teicienu kļuvuši prokuratora Poncija Pilāta vārdi, ko viņš sacījis jūdiem, izvezdams Jēzu ar ērkšķu kroni galvā).
- tēmēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī; regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā; mērķēt (1).
- mērķēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī; regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā.
- pieaicinātais liecinieks rīcībspējīga fiziska persona, kuru pieaicina likumos paredzētajos gadījumos, lai viņš būtu klāt, izdarot noteiktas kriminālprocesuālas, civilprocesuālas vai notariālas darbības.
- Mezentijs romiešu mitoloģijā - etrusku pilsētas Kairas valdnieks, nežēlīgs tirāns; kad pavalstnieki viņu padzina, viņš bēga pie Turna un cīnījās tā pusē pret Aineju.
- Latīns Romiešu mitoloģijā - Laurentas valdnieks (Latijā), kas palīdzēja varonim Ainejam, kad viņš ieradās Itālijā.
- Askanijs Romiešu mitoloģijā - Trojas varoņa Aineja un viņa pirmās sievas Kreūsas dēls, Anhīsa un dievietes Veneras (grieķu Afrodītes) mazdēls, kurš nodibināja Albalongas pilsētu Latijā un tās valdnieku dinastiju, viņš bija Romas dibinātāju Romula un Rema pirmsencis.
- frīstails Sacensības, kad ikviens dalībnieks var brīvi izvēlēties stilu, kādā viņš startē.
- jūra līdz ceļiem saka, ja cilvēkam (dažkārt reibumā) šķiet, ka viņš visu spēj.
- nervi uzdod saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
- nervi netur saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
- nervi netur (arī uzdod) saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
- nervi uzdod (arī netur) saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
- neorāma Savāda panorāma, kas izrāda ēkas iekšieni, pie kam skatītājam izliekas, it kā viņš atrastos šai ēkā.
- mists Senajā Grieķijā cilvēks, kas guvis iepriekšēju svētību kādā mistiskā noslēpumā, pilda iesvētīšanā saņemtos slepenos norādījumus, klusē par visu, ko viņš rituāla laikā redzēja un dzirdēja.
- flāmins Senajā Romā Jupitera augstākais priesteris, kuram bija lielas tiesības, viņš varēja arī apžēlot ieslodzītos.
- palinodija Sengrieķu dzejā - dzejolis, kurā autors atsakās no tā, ko viņš teicis citos dzejoļos; arī atteikšanās no agrākiem uzskatiem.
- Pitagors Sengrieķu filozofs, mūziķis un matemātiķis (dzīvoja ap 570.-500. g. p. m. ē.), kurš mācīja, ka realitātes pamats ir skaitlis un ka matemātika sniedz ieskatu neredzamajā pasaulē; viņš mācīja par reinkarnāciju un ievēroja stingru veģetārismu.
- Midass Sengrieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, kam Dionīss izpildīja vēlēšanos, lai viss, kam viņš pieskartos, pārvērstos zeltā; pēc citas teikas, tam bijušas ēzeļa ausis, ko viņš dabūjis par sodu, jo mūzikas sacensībā starp Panu un Apollonu par labāko atzinis Panu; Mids.
- Ikars Sengrieķu mitoloģijā - jauneklis, Daidala dēls; no ieslodzījuma bēgot pāri jūrai ar spārniem, ko viņa tēvs darinājis no spalvām un vaska, Ikars pielido pārāk tuvu saulei, vasks izkūst, un viņš iekrīt jūrā un noslīkst.
- Antejs Sengrieķu mitoloģijā - milzis, jūras dieva Poseidona un zemes dievietes Gajas dēls; kamēr Anteja kājas skar māti zemi, viņš ir neuzvarams; Hērakls Anteju pieveic, paceldams gaisā un nožņaugdams.
- Narciss Sengrieķu mitoloģijā - skaists jauneklis, ko dieviete Afrodīte soda par nimfas mīlestības atraidīšanu: ieraudzījis savu atspulgu ūdenī, viņš iemīlas pats sevī un aiz neapmierinātas kaisles nomirst.
- Airāvata senindiešu mitoloģijā - dieva Indras zilonis, ko uzskata par visu ziloņu ciltstēvu; galvenais no ziloņiem, digadžām, kas apsargā debespuses, viņš ir austrumu sargs.
- Tārkšja senindiešu mitoloģijā - dievišķs zirgs, divreiz minēt Rigvēdā, žigls, varens, vienmēr uzvarošs, traucas cīņā, viņu piesauc kā Indras velti; senajos vēdiskajos tekstos viņš ir putns.
- Athatrvanss Senindiešu mitoloģijā - pirmais priesteris, kas esot iedibinājis upurēšanas rituālu, viņš mīt debesīs kopā ar dieviem un ir viņu draugs, bet dievs Indra viņam palīdz veikt upurēšanas rituālus.
- Trita senindiešu mitoloģijā - riši, kam ir veltīta Rigvēdas himna; viņam nav pēcnācēju, tāpēc viņš ir šausmās par to, ka viņa dzimta iznīkst, un lūdz palīdzību Agni un Varunam, un beidzot Brihaspati viņu atpestī.
- Vena senindiešu mitoloģijā - valdnieks, Angi un Manu dēls (vai tā pēctecis), kas kļuvis par valdnieku paziņoja, ka cilvēkiem ir jāatsakās no upurēšanas un ka viņš pats ir upurēšanas kungs.
- Nātarādža Senindiešu mitoloģijā - viens no dieva Šivas vārdiem, kurā viņš izpaužas kā Visuma kustības avots un deju valdnieks.
- Rubikona Sens nosaukums - upe, kas ieplūda Adrijas jūrā un veidoja Jūlija Cēzara provinces robežu; 49. g. p. m. ē. viņš pretēji senāta aizliegumam to pārgāja ar saviem leģioniem, izsaukdamies "Kauliņi ir mesti!" (latīņu "Alea iacta est!"); ar to sākās pilsoņu karš, kurā Cēzars ieņēma Romu.
- dāderkarš Sievu ķīviņš.
- Antinojs Skaists grieķu jauneklis ("Antinous", miris 130.g.), Romas imperatora Adriāna mīlulis, teika vēstī, ka viņš noslīcinājies Nīlā, lai pagarinātu sava kunga dzīvi.
- Jallarhorns Skandināvu mitoloģijā - Heimdala rags ("Gjallarhorn"), ko viņš pūtīs, tuvojoties pasaules galam - ragnarjokam.
- Helgi skandināvu mitoloģijā - mītiskais ciltstēvs, kurš savā pirmajā dzīvē paveicis vairākus varoņdarbus un atriebies tēva slepkavam, otrajā dzīvē viņš uzvar ļauno ķēniņu Hundingu, trešajā dzīvē kopā ar Halfdanu valda dāņu zemē.
- Alfadurs Skandināvu mitoloģijā - varenais dievs, kurš bija eksistējis pirms pasaules rašanās un kurš paliks arī tad, kad pasaules vairs nebūs, neviens nezina, kā viņš izskatās, jo neviens viņu nav redzējis, viņš valda pār visu, jo viņš visu ir radījis.
- references grupa sociāla kopa, kura tieši vai netieši ietekmē kādu cilvēku, viņa uzvedību (piemēram, ģimene, darba kolektīvs, skola) un kuras normas, vērtības un uzskati indivīdam un arī šai kopai (grupai) ir nozīmīgi; tā var būt arī tāda grupa, uz kuru viņš tiecas (piemēram, bagāti darījumu ļaudis, populāri estrādes mākslinieki u. c.).
- histeroloģija Stilistisks paņēmiens - loģikas kļūda, proti, kādai darbībai vai parādībai sekojoša darbība vai parādība tiek minēta pirms pirmās darbības vai parādības, piem., "viņš nomira un izlaida garu".
- stirnu āzis (arī buks) stirnu tēviņš.
- stirnu āzis stirnu tēviņš.
- triekt Strauji, spēcīgi iedarbojoties (piemēram, ar darba rīku), panākt, ka (kas) virzās (kur iekšā); šaujot panākt, ka (lode, šāviņš u. tml.) virzās (kur iekšā).
- Augustīns Sv. Augustīns - kristiešu teologs un filozofs (Augustine of Hippo; 354.-430. g.) Hiponas (Ziemeļāfrikā) bīskaps, viens no Baznīcas tēviem, radīja jēdzienu par Dieva valstību un šīs pasaules valstību, uzsvēra Dieva absolūtās žēlastības nozīmi vīriešu un sieviešu glābšanā un cilvēku grēcīgumu; viņš arī pirmais esot sācis lasīt klusējot, neizrunājot lsīto tekstu.
- Liongo Fumo svahili (Tanzānija, Zaira, Kenija) mitoloģijā un eposā - varonis, kuram piemīt pārdabisks spēks, pareģa spējas un izcilas karotāja īpašības, viņš ir neievainojams.
- trase Svītrveida gaismas parādība, arī gāzu, dūmu josla, ko lidojumā rada kas degošs (parasti lode, šāviņš).
- raķete Šāviņš - ar sprāgstvielu pildīta čaula, kas, izšauta gaisā, aizdegas un ko izmanto signalizācijai, apvidus apgaismošanai, uguņošanai.
- raķete Šāviņš, kas kustību uzsāk ar reaktīvu vilkmi.
- lādienis Šāviņš.
- lādiņš Šāviņš.
- suns Šī mājdzīvnieka tēviņš.
- šamais Šis; viņš.
- šamējais Šis; viņš.
- granāta Šķembu vai fugasa šāviņš.
- Nergals Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības valdnieks, dievietes Ereškigalas vīrs, viņš ir arī kvēlojošās saules personifikācija.
- Anzuds Šumeru-akadiešu mitoloģijā - milzīgs dievišķas izcelsmes putns, ko sākotnēji attēloja kā ērgli ar lauvas galvu, bet vēlāk tikai kā ērgli, viņš ietvēra sevī gan labā, gan ļaunā pirmsākumu, bija starpnieks starp debesu un dievu, zemes un cilvēku, kā arī pazemes un veļu valstību.
- heirēka Tā esot izsaucies sengrieķu matemātiķis Arhimēds, kad viņš atklājis hidrostatikas pamatlikumu.
- daimonijs Tā Sokrāts sauca Dievu sevī, un šā Dieva balsi viņš uzlūkoja par pavēli, brīdinājumu vai aicinājumu, kam jāklausa.
- ķīlas tiesības tādas tiesības uz svešu lietu, uz kuru pamata šī lieta nodrošina kreditoram viņa prasījumu tādā kārtā, ka viņš var no tās dabūt šī prasījuma samaksu.
- jātenisks Tāds (sēdus stāvoklis), kad sēdētāja kājas atrodas katra savā pusē priekšmetam, uz kura viņš sēž.
- bezlodes Tāds (šāviņš, patrona), kurā nav lodes.
- apzināšanās Tāds cilvēka stāvoklis, ka viņš sakarīgi izjūt (apzinās) sevi un savu apkārtni, būdams nomodā, pie samaņas, neatrazdamies hipnozē vai slimības, narkotiku vai citu faktoru radītā apziņas aptumsumā.
- tiešs zaudējums tāds zaudējums, kas ir prettiesīgas darbības vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamās sekas; katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis; darbinieks atbild vienīgi par darba devēja tagadējās mantas samazinājumu, bet neatbild par sagaidāmās peļņas atrāvumu.
- cauršauts Tāds, kam šāviņš, lode izurbusies cauri.
- šaivāčāra Tantrista garīgās evolūcijas trešā stadija, kurā adepta ticību stiprina garīgā apzināšanās (džņāna), ka viņš ir dievišķīgs.
- sidhāntāčāra Tantrista sestā garīgās attīstības pakāpe, kurā viņš apgūst svēto tekstu dziļākās gudrības un kļūst par sidha jogu ar pārcilvēciskām spējām - sidhi.
- ūdieviņš Tārtiņu sugas putns, dūdieviņš.
- mērkaziņa Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Gallinago gallinago"), putns ar rūsganbrūnu apspalvojumu, garu, taisnu knābi, īsām kājām; tēviņš riesta lidojumā strauji pikē un izpleš astes spalvas, kas vibrē un rada kazas blējienam līdzīgu skaņu.
- pārstāvamais Tas, kuru pārstāv lietvedis un kura interesēs viņš darbojas.
- venīs Tas, tā, viņš, viņa.
- balss saglabāšana un nosūtīšana tehnoloģija, uz kuru balstās balss pasts un ziņojumapmaiņas sistēmas: cilvēka balss tiek pārveidota ciparformātā, saglabāta datorā, pārsūtīta uz saņēmēja pastkastīti, un saņēmējs to var izgūt tad, kad viņš to vēlas.
- apofātiskā teoloģija teoloģisks uzskats, ka Dievs nav izzināms un izsakāms cilvēciskos jēdzienos, tāpēc runā par to, kas Dievs nav, nevis par to, kas viņš ir; tā tiek saukta arī par negatīvo teoloģiju (lat. "via negativa" - "negatīvais ceļš") pretstatā katafātiskajai jeb pozitīvajai teoloģijai.
- tēviņi Tēviņš.
- tēvīns Tēviņš.
- atsevišķas domas tiesas locekļa rakstveida paziņojums tai gadījumā, ja viņš nepievienojas tiesas lēmumam vai spriedumam.
- kurcyns Tītaru tēviņš.
- kurkyns Tītaru tēviņš.
- tītartēvīns Tītaru tēviņš.
- čūsku dīdītājs triku meistars (īpaši Indijā), kas uzstājās ar čūsku (parasti kobru), ko viņš "apbur", spēlējot flautu.
- trusīns Trušu tēviņš.
- zoantropija Vājprāta veids, kad slimniekam šķiet, ka viņš ir dzīvnieks.
- del. Vara gravējumu parakstos - viņš (to) zīmējis (lat. "delineavit").
- Višvakarmans vēdiskajā un hindu mitoloģijā - dievišķais Visuma radītājs, cēlājs, dzejnieks, viņš ir rīkotājs un sadalītājs, kam piemīt ātra doma, zināšanas par visām būtnēm un vietām, arī labestība.
- Apāmnapāts Vēdisma mitoloģijā - viena no senākajām dievībām, kas saistīta ar ūdeni un uguni, viņš ir tērpts zibeņos, spīd zeltā, mīt visaugstākajā vietā, nolaižas zemē un dod svētību visām radībām.
- Lopāmudra Vēdisma un hindu mitoloģijā - dižā riši Agastjas sieva, kuru viņš radīja, paņemot no katras dzīvās būtnes vislabāko.
- bullis Vēršu ģints tēviņš ("Bos primigenius taurus") - vaislinieks.
- akreditācijas raksts vēstnieka vai cita pilnvarota diplomātiskā pārstāvja pilnvaras apliecinošs dokuments, ko viņam izsniedz pilnvarojošās valsts galva un ko viņš akreditācijas ceremonijā pasniedz tās valsts vadītājam, kurp viņš ir nosūtīts.
- socializētāja loma viena no sociālā darbinieka profesionālajām lomām, kurā viņš palīdz apgūt sociālās mijiedarbības modeļus un veidot sociālo kompetenci, tādējādi sekmējot indivīda sociālo integrāciju vidē.
- uguns sprediķis viens no Budas slavenākajiem sprediķiem, kuru pēc tradīcijas viņš nolasījis Gajā 1000 uguni pielūdzošiem askētiem un kurā viņš skaidro, ka visu pastāvošo sadedzina iekāres, dusmu un neziņas liesmas.
- liecinieka liecība viens no pierādīšanas līdzekļiem krimināllietā vai civillietā, satur ziņas, ko liecinieks sniedzis nopratināšanā par notikumiem un faktiem, kurus viņš pats uztvēris ar saviem maņu orgāniem vai arī par kuriem uzzinājis no citām personām vai citiem avotiem.
- Fenrirs Vilkveidīgs briesmonis skandināvu mitoloģijā, milzes Angrbodas un ļaunā Loki dēls, kuru āsi bija sasaistījuši, bet viņš spēja atbrīvoties, kad iestājās dievu mijkrēslis.
- apslēpta manta zemē ierakta, iemūrēta vai kā citādi noslēpta vērtīga lieta, kuras īpašnieku nav iespējams noskaidrot vai arī viņš uz likumīga pamata zaudējis tiesības uz šo mantu.
- pajūgs Zirga lietas, ko uzliek zirgam, lai viņš varētu vilkt un braucējs zirgu vadīt (sakas, loks, lences (slejas, vērzeles), sedulka, iemaukti un groži).
- ērzelis Zirgu ģints dzīvnieku tēviņš.
- gagainis Zostēviņš; gailis.
- zūsyns zostēviņš.
- digans Zostēviņš.
- dzostēviņš Zostēviņš.
- dzostēvīns Zostēviņš.
- gagins Zostēviņš.
- zosins Zostēviņš.
- zosīns Zostēviņš.
- gāgars Zosu tēviņš, tītars, stārķis; gāgans.
- gāgans Zosu tēviņš, tītars, stārķis.
- zostēvainis Zosu tēviņš.
- zostēviņš Zosu tēviņš.
viņš citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV