daimonijs
daimonijs apvidvārds
Tā Sokrāts sauca Dievu sevī, un šā Dieva balsi viņš uzlūkoja par pavēli, brīdinājumu vai aicinājumu, kam jāklausa.
Avoti: KV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Ja nominātīvā raksta ‘logos’ s,’ tad citos locījumos nav attaisnojams lietot ‘loga,’ ‘logu’ u.t.t., bet gan būtu jābūt ‘logos’ a,’ logos’ u’ u.t.t. – Nepareizi, man šķiet, ir arī ‘daimonion’ [ δαιμόνιον, τό] tulkot ar ‘daimonijs,’ – nav redzams, kāpēc arī latviski nevarētu teikt ‘daimonions.’
- Kad viņi nāk atpakaļ un lūdzas, un ko tikai nedara, lai būtu kopā ar mani, tad mans daimonijs dažiem to liedz, bet dažiem atļauj, un viņi atkal gūst panākumus.
- Sokrāta " daimonijs"– iekšējā balss vai nepazināta prāta intuīcija?