mērkaziņa
mērkaziņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mērkaziņa | mērkaziņas |
| Ģen. | mērkaziņas | mērkaziņu |
| Dat. | mērkaziņai | mērkaziņām |
| Akuz. | mērkaziņu | mērkaziņas |
| Lok. | mērkaziņā | mērkaziņās |
Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Gallinago gallinago"), putns ar rūsganbrūnu apspalvojumu, garu, taisnu knābi, īsām kājām; tēviņš riesta lidojumā strauji pikē un izpleš astes spalvas, kas vibrē un rada kazas blējienam līdzīgu skaņu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tikmēr mērkaziņa apstājas un vienkārši sēž sarkanās saules gaismā veselu pusstundu.
- Tad atskrien cita mērkaziņa un aizdzen viņu projām bez jebkāda iemesla.
- Applūdušajos posmos ligzdo ceru ķauķis, niedru stērste, mērkaziņa.
- Mērkaziņas spārni ir smaili un gari, bet aste īsa.
- Mērkaziņas ir aktīvas krēslas stundās agri no rīta un vakaros.