šrapnelis
šrapnelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; joma: militārās zinātnesLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šrapnelis | šrapneļi |
| Ģen. | šrapneļa | šrapneļu |
| Dat. | šrapnelim | šrapneļiem |
| Akuz. | šrapneli | šrapneļus |
| Lok. | šrapnelī | šrapneļos |
Ar apaļām lodēm, maziem metāla stieņiem, mazām bultām u. tml. pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- kas vēlreiz sajūt, kā ir, kad šrapnelis sarauj zarnas,
- Šrapnelis ir artilērijas šāviņa veids, paredzēts pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai.
- 1784. gadā britu artilērijas leitnants Henrijs Šrapnelis sāka attīstīt pretkājnieku ieroci.
- Viņš var arī pamest lauku, kurā visu laiku sprāgst šrapneļi”.
- Angļi šrapneļus izmantoja 1808. gadā Vaterlo kaujā pret Napoleona karaspēku.