izceļot
Lietojuma biežums :
izceļot 2. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.intransitīvs Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas); aizceļot (parasti par daudziem vai visiem).
2.transitīvs Ceļojot pabūt (daudzās vai visās vietās); ceļojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā); apceļot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri