Paplašinātā meklēšana
Meklējam izceļot.
Atrasts vārdos (4):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (27):
- aizreizot Aizceļot, aizbraukt.
- sforzando Akcentējot, ar spēku izceļot, pēkšņi pastiprinot.
- sforzato Akcentējot, ar spēku izceļot, pēkšņi pastiprinot.
- kritizēt Analizēt, apspriest, novērtēt (izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem).
- izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas); aizceļot (parasti par daudziem vai visiem).
- fonoselektoskops Auskultācijas aparāts, kas dod iespēju izdzēst zemākos (normālos) plaušu toņus, izceļot augstākos, patoloģiskos trokšņus.
- izšķērsot Izbraukāt, izceļoties (krustām, šķērsām).
- repatriācija Karagūstekņu, bēgļu, izceļotāju nosūtīšana atpakaļ uz dzimteni, uz attiecīgo valsti.
- ganīklu māte Latviešu buramvārdos Māras pavārds, izceļot labu govju ganību un virsganes funkcijas.
- skaldīt matus nevajadzīgi sīki, sīkumaini ko iztirzāt, apspriest u. tml., dažkārt aizmirstot, neizceļot būtisko, galveno.
- izjemt Panākt (piemēram, izceļot, izvelkot, izlaužot), ka (kas) vairs neatrodas līdzšinējā vietā.
- izņemt Panākt, ka neatrodas vairs līdzšinējā vietā (piemēram, izlaužot, izceļot, izvelkot).
- pārspīlēt Pārāk (ko) izvēršot, izceļot, sakāpinot u. tml., panākt, ka (kas) tiek samākslots, parādīts īstenībai neatbilstoši.
- krauls Peldēšana uz krūtīm, peldētājam darbojoties ar rokām un kājām, rokas pēc kārtas izceļot no ūdens.
- brass Peldēšana uz krūtīm, peldētājam vienlaikus darbojoties ar rokām un kājām, neizceļot rokas no ūdens.
- tauriņstils Peldēšanas stils - peldēšana uz krūtīm, rokas vēzienā uz priekšu izceļot no ūdens.
- kursenieku valoda reģionāls latviešu valodas paveids, ko runāja latviešu izceļotāju pēcteči Kuršu kāpās (tagadējā Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā).
- skandēt Runāt (saistītā valodā rakstītu tekstu) uzsvērti ritmiski, izceļot zilbju kvantitāti, runas melodiju; arī deklamēt.
- kritika Salīdzinoša analīze, vērtējums (izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem).
- kartāgieši Seno feniķiešu izceļotāju kolonizētās Kartāgas iedzīvotāji.
- dzimts satversme tāda iekārta, kur dzimts izpilda dažas no tām funkcijām, kuras vēlāk izceļoties cilšu un novadu valstīm, pārņēma valsts institūcijas.
- izgājējs Tas, kurš iziet (ārā), izceļotājs, aizgātnis.
- palama Vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, izceļot vai arī piedēvējot kādu, parasti negatīvu, īpašību, pazīmi); iesauka.
- pavārds vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, parasti, izceļot vai arī piedēvējot kādu īpašību, pazīmi); arī uzvārds, iesauka, palama.
- iesauka Vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, parasti, izceļot vai arī piedēvējot kādu īpašību, pazīmi).
- retušēt Veikt (kā) retušu; pielabot; attēlu apstrādāt, tajā pielabojot vai izceļot kādus elementus.
- Bebru kartupeļu dumpis zemnieku nemieri Vidzemē Jaunbebru muižā (tagad Aizkraukles novada Bebru pagastā) 1841. g. septembrī, kas radās pēc vairākiem neražas gadiem, kad zemnieki centās izceļot uz Krieviju, kur cerēja iegūt īpašumā zemi; izceļošana tika aizliegta un ieveda karaspēku, bet zemnieki ar dakšām un mietiem mēģināja ielauzties muižas ēkā; pēc nemieru apspiešanas 108 zemnieki tika sodīti ar miesas sodu un izsūtīšanu uz Sibīriju.
izceļot citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV