ovālums
ovālums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ovālums | ovālumi |
| Ģen. | ovāluma | ovālumu |
| Dat. | ovālumam | ovālumiem |
| Akuz. | ovālumu | ovālumus |
| Lok. | ovālumā | ovālumos |
1.Vispārināta īpašība → ovāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Koksnes vaina, būtiska atšķirība (vismaz 1,5 reizes) starp apaļa kokmateriāla šķērsgriezuma lielāko un mazāko caurmēru. [Mež2 ]
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mēdz gadīties ka ovālums un koniskums un pati pielaide aizskrien stipri aiz normām.
- Tam tiek piešķirta neliela konusa forma garenvirzienā ( pa augstumu), un šķērsvirzienā neliels ovālums.