spirdzināt1
Lietojuma biežums :
spirdzināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.intransitīvs Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst spirgts vai spirgtāks; panākt, būt par cēloni, ka (ķermeņa daļas) sāk labāk funkcionēt.
1.1.intransitīvs Panākt, būt par cēloni (parasti piegādājot ūdeni, mainoties laikapstākļiem), ka (piemēram, augiem, dzīvniekiem) uzlabojas eksistences apstākļi.
1.2.pārnestā nozīmē Izraisīt (kādam) labpatiku, prieku u. tml.
1.3.intransitīvs
2.apvidvārds Spīdzināt, mocīt.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri