nokavēt
Lietojuma biežums :
nokavēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Ierasties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams (darbā, mācībās, pasākumā u. tml.); ierodoties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams, zaudēt iespēju piedalīties (pasākumā, notikumā u. tml.).
1.1.intransitīvs
1.2.Neierasties, nepiedalīties (darbā, mācībās u. tml.); kavēt3.
1.3.Nebūt, neierasties, nepiedalīties darbā, mācībās, pasākumā u. tml. (noteiktu laiku).
1.4.Nenokļūt (satiksmes līdzeklī) pirms tā atiešanas.
2.Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
Stabili vārdu savienojumiAtgūt nokavēto.
2.1.intransitīvs
2.2.Neizmantot kā veikšanai, izpildīšanai (īsto, visizdevīgāko, arī paredzēto, noteikto laiku, laikposmu).
3.Nelietderīgi, bezmērķīgi pavadīt, izmantot (laiku, laikposmu); iztērēt.
3.1.Panākt, ka (kādam) nelietderīgi, bezmērķīgi jāpavada, jāizmanto (laiks, laikposms).
4.lieto: pareti Aizkavēt (kā) paveikšanu, iegūšanu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri