nokauties
nokauties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | nokaujos | nokaujamies | nokāvos | nokāvāmies | nokaušos | nokausimies |
2. pers. | nokaujies | nokaujaties | nokāvies | nokāvāties | nokausies | nokausieties, nokausities |
3. pers. | nokaujas | nokāvās | nokausies |
Pavēles izteiksme: nokaujies (vsk. 2. pers.), nokaujieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nokaujoties (tag.), nokaušoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nokautos
Vajadzības izteiksme: jānokaujas
1.sarunvaloda Ļoti nopūlēties (ar ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu).
1.1.Ļoti nopūlēties, cenšoties pārvarēt (ko nevēlamu).
1.2.Ļoti nomocīties, cenšoties pārvarēt (nevēlamu fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
2.parasti formā: trešā persona Nocīnīties (par dzīvniekiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Ak, kā es esmu nokāvusies, noplēsusies!
- Pacentieties pārāk nenokauties ar tādām domām, citādi mums visiem ir vāks!”
- Savā laikā esmu pietiekami nokāvusies ar visādām mīlas mokām — naktis negulēju, domāju...
- Skroderējot gan vairāk pa naktīm, tāpēc ka " pa dienu jānokaujas ar tiem velna rupučiem".
- Būtu labāk, ja es ietu uz mājām, taču tad man būtu jānokaujas ar domu par neveiksmi.