nokautēt
nokautēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; joma: fiziskā kultūra un sportsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nokautēju | nokautējam | nokautēju | nokautējām | nokautēšu | nokautēsim |
| 2. pers. | nokautē | nokautējat | nokautēji | nokautējāt | nokautēsi | nokautēsiet, nokautēsit |
| 3. pers. | nokautē | nokautēja | nokautēs | |||
Pavēles izteiksme: nokautē (vsk. 2. pers.), nokautējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nokautējot (tag.), nokautēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nokautētu
Vajadzības izteiksme: jānokautē
Boksa cīņā – ar spēcīgu sitienu atņemt (pretiniekam) iespēju turpināt cīņu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arums neprecizēja, pēc kādu vingrinājumu izpildīšanas Pakiao treneris tika nokautēts.
- Nevar izstāstīt to eiforiju, kas pārņem, kādu nokautējot.
- Ja tevi nokautē un tu atrodies ringā vai ārpus tā,
- Latvietis profesionālajā karjerā 18 cīņās izcīnījis 18 uzvaras, 15 reizes pretinieku nokautējot.
- Pirms piecām minūtēm kluba foajē viņš bija nokautējis kādu studentu — tikai par to, ka pēdējais staigāja smieklīgās vasaras īsbiksēs.