mahrs
mahrs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mahrs | mahri |
| Ģen. | mahra | mahru |
| Dat. | mahram | mahriem |
| Akuz. | mahru | mahrus |
| Lok. | mahrā | mahros |
Dāvana (nauda vai manta), kuru Islāmticīgs līgavainis dod līgavai, lai viņu laulība būtu likumīga.
Avoti: IdV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Omānas dienvidrietumos runā īpašās vietējās valodās ( t.s. dienvidarābu valodas, pieder īpašai semītu valodas apakšgrupai): mahri, šahri, bothari, harsusi; šajās valodās runājošie netiek uzskatīti par omāniešiem.
- Vai varbūt, Suleimān, apņemies uz veselu dienu neskatīties ne uz vienu sievieti, kas nav tava mahram.