mahorka
mahorka [ˈmahorka], [maˈhorka] sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mahorka | mahorkas |
| Ģen. | mahorkas | mahorku |
| Dat. | mahorkai | mahorkām |
| Akuz. | mahorku | mahorkas |
| Lok. | mahorkā | mahorkās |
1.Tabakas suga ("Nicotiana rustica"), viengadīgs nakteņu dzimtas nikotīnaugs.
2.parasti formā: vienskaitlis No šī auga izgatavota tabaka.
Avoti: LLVV, Aug2
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — pulkvedis aizdzen iznīcinātājus, kas pēc sātīgās maltītes cilā mahorkas pakas.
- Saveduši rūpnīcu iekārtas no Vācijas un mahorkas vietā jauc klāt cigāru tabakas atbirumus!
- Taču notiek brīnums — iekārtojoties aiz svētbildes kaktā tiek atrasta pamatīga turza mahorkas!
- Viņš saka: Tone, nopērc mahorku, to visriebīgāko, uzpīpē un tad.
- Eizens brīdi paklusē un, mahorku avīzes strēmelē tīdams, vēro, vai Andrievs klausās.