paplaucēt2
paplaucēt [paplaucēt] 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paplaucēju | paplaucējam | paplaucēju | paplaucējām | paplaucēšu | paplaucēsim |
| 2. pers. | paplaucē | paplaucējat | paplaucēji | paplaucējāt | paplaucēsi | paplaucēsiet, paplaucēsit |
| 3. pers. | paplaucē | paplaucēja | paplaucēs | |||
Pavēles izteiksme: paplaucē (vsk. 2. pers.), paplaucējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paplaucējot (tag.), paplaucēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paplaucētu
Vajadzības izteiksme: jāpaplaucē
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) paplaukst.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ir jāskatās pa kultūrām, var mēģināt šobrīd paplaucēt zarus un tad redzēt vai ziedpumpuri plauks," skaidro pētnieks.