Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
paplaucēt2
paplaucēt [paplaucēt] 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) paplaukst.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri