dvesmot
dvesmot 2. konjugācijas darbības vārds; poētiska stilistiskā nokrāsa; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | dvesmoju | dvesmojam | dvesmoju | dvesmojām | dvesmošu | dvesmosim |
| 2. pers. | dvesmo | dvesmojat | dvesmoji | dvesmojāt | dvesmosi | dvesmosiet, dvesmosit |
| 3. pers. | dvesmo | dvesmoja | dvesmos | |||
Pavēles izteiksme: dvesmo (vsk. 2. pers.), dvesmojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dvesmojot (tag.), dvesmošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dvesmotu
Vajadzības izteiksme: jādvesmo
3.intransitīvs Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi); dvest5.
3.1.Būt sajūtamam pēc kādas pazīmes (parasti par gadalaiku); dvašot1.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No visiem darbiem dvesmo nopietna, dziļa attieksme pret mākslu.
- Vienmērīgi iesauļota āda, no kuras viegli dvesmo miklums.
- No ceļasomas un no Aleksandra drēbēm dvesmo kamēliju elpa.
- Taču zirgs pagriezās uz pretējo pusi, no kuras dvesmoja maigs rudzupuķu pļavas aromāts...
- Spēle, no kuras dvesmo patiess avangards.