pamērcēt
Lietojuma biežums :
pamērcēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Neilgu laiku, mazliet mērcēt (šķidrumā, masā).
2.Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst samērā, arī mazliet slapjš (piemēram, par nokrišņiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri