imponēt
imponēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | imponēju | imponējam | imponēju | imponējām | imponēšu | imponēsim |
| 2. pers. | imponē | imponējat | imponēji | imponējāt | imponēsi | imponēsiet, imponēsit |
| 3. pers. | imponē | imponēja | imponēs | |||
Pavēles izteiksme: imponē (vsk. 2. pers.), imponējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: imponējot (tag.), imponēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: imponētu
Vajadzības izteiksme: jāimponē
Būt tādam, kas izraisa cieņu, simpātijas (pret sevi).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kas ir tie autori, kas imponē, uzrunā, liek aizdomāties?
- Uzņēmējas Marikas Ģedertes riņķveida zebras krāsojuma tērpa stilā imponē gaiši violetā somiņa.
- Taču tas man ļoti imponē - kā izspēlējas cilvēciskais faktors.
- Man personīgi tie imponē, un es velku svārkus, bet es neuzstāju.
- Man imponē cilvēki, kuri kaut ko cenšas darīt.