Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
satveicēt
satveicēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
Tveicējot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsts.
Avoti: LLVV