brucināt
brucināt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | brucinu | brucinām | brucināju | brucinājām | brucināšu | brucināsim |
| 2. pers. | brucini | brucināt | brucināji | brucinājāt | brucināsi | brucināsiet, brucināsit |
| 3. pers. | brucina | brucināja | brucinās | |||
Pavēles izteiksme: brucini (vsk. 2. pers.), bruciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: brucinot (tag.), brucināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: brucinātu
Vajadzības izteiksme: jābrucina
1.Asināt (izkapti) ar galodu.
2.Plaucēt (ar verdošu ūdeni).
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) brūk.
4.apvidvārds Berzt, burzīt.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Reiz velnam pagadījies sakaitināt Pērkoņtēvu, kas dusmās sācis brucināt klintis.
- Mēness uzlēca vēlu, brucinot mākoņus, izdurot tajos caurumus.
- Brucinot tautas uzticību šobrīd visumā veiksmīgi dominējošam politiskam spēkam, tiek brucināta Latvijas valsts stabilitāte.
- Tad mēs ejam brucināt."
- – Varbūt arī man jāiet uz skrajieni brucināt klūgas, – Atkritējs, Vecajai dzirdot, mēģināja pieturēt vīrieša godu.