braucīt
braucīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | brauku | braukām | braucīju | braucījām | braucīšu | braucīsim |
| 2. pers. | brauki | braukāt | braucīji | braucījāt | braucīsi | braucīsiet, braucīsit |
| 3. pers. | brauka | braucīja | braucīs | |||
Pavēles izteiksme: brauki (vsk. 2. pers.), braukiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: braukot (tag.), braucīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: braucītu
Vajadzības izteiksme: jābrauka
1.Berzēt (ar plaukstu, parasti kādu ķermeņa daļu).
2.Aptverot (ar plaukstu vai pirkstiem), glaudīt.
3.Vilkt, raut (ko saņemtu saujā vai pirkstos, piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus).
3.1.sarunvaloda Bīdīt, grūst (piemēram, ko uzvērtu, uzdurtu).
4.apvidvārds Kulstīt – atspaļot linu šķiedru.
Avoti: LLVV, AB2
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vien pirksti braucīja gludi noskūto zodu, līdz arī tie norima.
- — Žilvins saka, braucīdams aizķerto labās rokas dilbu: džiudžitss?
- Man ir tik nelabi, – ragana dvesa un braucīja pakrūti.
- – Ak, – atteic Laimīte, ar roku braucīdams galvasvidu.
- Vienā rokā viņš turēja zāļu pudeli, ar otru braucīja muguru.