braucinieks
braucinieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | braucinieks | braucinieki |
| Ģen. | braucinieka | braucinieku |
| Dat. | brauciniekam | brauciniekiem |
| Akuz. | braucinieku | brauciniekus |
| Lok. | brauciniekā | brauciniekos |
Ceļotājs, braucējs (pretstatā kājniekam).
Avoti: ME