sprēgāt
sprēgāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sprēgāju | sprēgājam | sprēgāju | sprēgājām | sprēgāšu | sprēgāsim |
| 2. pers. | sprēgā | sprēgājat | sprēgāji | sprēgājāt | sprēgāsi | sprēgāsiet, sprēgāsit |
| 3. pers. | sprēgā | sprēgāja | sprēgās | |||
Pavēles izteiksme: sprēgā (vsk. 2. pers.), sprēgājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sprēgājot (tag.), sprēgāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sprēgātu
Vajadzības izteiksme: jāsprēgā
1.parasti formā: trešā persona Kļūt tādam, kurā rodas, parasti sīkas, plaisas (par priekšmetiem, materiāliem u. tml.).
1.1.Kļūt tādam, kurā rodas garenas, sīkas brūces, piemēram, ārēja kairinājuma, slimības iedarbībā (par ādu); kļūt tādam, kura ādā rodas šādas brūces (par ķermeņa daļām).
2.parasti formā: trešā persona Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); strauji izdalīties (no kā, parasti degoša).
2.1.Degt, radot īslaicīgus, asus trokšņus (par uguni).
2.2.Sprāgt, radot īslaicīgu, asu troksni (par, parasti nelieliem, šāviņiem, lādiņiem).
2.3.Krītot, lidojot strauji, ar troksni atsisties (pret ko), skart (ko) – par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
2.4.Būt tādam, kad zemā temperatūrā (kas) plaisā, radot īslaicīgus, asus trokšņus (par laikapstākļiem, laikposmu).
3.Dedzīgi, klaji paust savas jūtas.
3.1.Risināties viegli, raiti, spilgti (par runu); izpausties runā viegli, raiti, spilgti (parasti par jokiem); arī dzirkstēt, dzirkstīt.
Stabili vārdu savienojumiLausks sprēgā. Sprēgāt Dievam acīs.
- Lausks sprēgā idioma — saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā
- Sprēgāt Dievam acīs apvidvārds, idioma — zaimot, nekrietni izrunāties
Avoti: LLVV, TlV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kaut ko viņš tur sprēgāja, rociņu ik pa laikam cilāja.
- kurā sprēgā joki, skan smiekli un ir bezgala daudz sirsnības.
- Katru dienu kāds pacients nāk ar tiem spilventiņiem, tie sprēgā.
- Donava bija skaista, Donava bija zila, Donava sprēgāt sprēgāja!
- Kamīna uguns liek sejām sprēgāt spokainās ēnās.