sprēgonis
sprēgonis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sprēgonis | sprēgoņi |
| Ģen. | sprēgoņa | sprēgoņu |
| Dat. | sprēgonim | sprēgoņiem |
| Akuz. | sprēgoni | sprēgoņus |
| Lok. | sprēgonī | sprēgoņos |
Stiprs sals; sprēgoņa2.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ziemas vidū, pašā sprēgonī, krāsni vajadzēja kurināt ik dienas.
- Par sprēgoni vai sprēgoņu sauc arī trokšņu kopumu, kas rodas, kaut kam plaisājot lielā salā vai degšanas laikā.
- Stipru salu mēdz saukt par saloni, saloņu, spelgoni, spalgoni, spelgoņu, spelgu, sprēgoni, sprēgoņu un stindzeni.
- Stipru salu mēdz saukt par saloni, saloņu, spelgoni, spalgoni, spelgoņu, spelgu, sprēgoni, sprēgoņu un stindzeni. "