ļumēt | Tēzaurs

ļumēt

ļumēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

1.Būt tādam, kam viegli šūpojas tuklās ķermeņa daļas.

1.1.Viegli drebēt, šūpoties (par tuklām ķermeņa daļām).

2.sarunvaloda Ņudzēt (par kādu kustīgu kopumu).

3.apvidvārds Mežģīt.

Avoti: LLVV, ViV

Korpusa piemēri