upuris
Lietojuma biežums :
upuris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.jomas: mitoloģija, reliģija Tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam vai dieviem, lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; ziedojums1.
1.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, kur vai ar ko veic upurēšanas darbības; tāds, ko upurē1.
2.Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta (kāda, kā) tiešai vardarbībai; dzīva būtne, kas ir gājusi bojā šādas vardarbības rezultātā.
2.1.Cilvēks (arī dzīvnieks), kas ir gājis bojā, arī cietis karā, stihiskā nelaimē, nelaimes gadījumā u. tml.
2.2.Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta kāda cēloņa izraisītām nevēlamām sekām.
Stabili vārdu savienojumiCilvēku tirdzniecības upuris.
3.Pašaizliedzīga atsacīšanās no kā kāda labā, kāda mērķa dēļ; tas, no kā (kāds) pašaizliedzīgi atsakās, ko pašaizliedzīgi dara, atdod kāda labā, kāda mērķa dēļ.
3.1.Galda spēlēs — ar noteiktu mērķi panākts (savas figūras, kauliņa, kārts u. tml.) zaudējums.
3.2.Materiālu vērtību ziedojums (parasti baznīcai).
Stabili vārdu savienojumiUpura trauks.
Stabili vārdu savienojumiKrist par upuri. Nest upuri. Prasīt (arī maksāt) upuri.
Avoti: LLVV, JtV
Korpusa piemēri