upurēties
upurēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | upurējos | upurējamies | upurējos | upurējāmies | upurēšos | upurēsimies |
| 2. pers. | upurējies | upurējaties | upurējies | upurējāties | upurēsies | upurēsieties, upurēsities |
| 3. pers. | upurējas | upurējās | upurēsies | |||
Pavēles izteiksme: upurējies (vsk. 2. pers.), upurējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: upurējoties (tag.), upurēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: upurētos
Vajadzības izteiksme: jāupurējas
Rīkoties pašaizliedzīgi, veltīt visus savus spēkus, dzīvi, arī doties nāvē kā labā, kāda mērķa dēļ.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Mans dēls nav vainīgs, viņš spēja upurēties sabiedrības labā.
- Sievietei nav jāupurējas, jābūt stiprai, visu varošai kā vīrietim.
- Gandrīz visas tautas saimniecības nozares būs spiestas sastrēdzināties un upurēties kara vajadzībām.
- "Ir cilvēki tomēr, kas spēj upurēties kaut kam.
- – Šķiet, latviešu sievietēm patīk upurēties, krist askēzē, pašaizliegšanā.