upurēt
upurēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | upurēju | upurējam | upurēju | upurējām | upurēšu | upurēsim |
| 2. pers. | upurē | upurējat | upurēji | upurējāt | upurēsi | upurēsiet, upurēsit |
| 3. pers. | upurē | upurēja | upurēs | |||
Pavēles izteiksme: upurē (vsk. 2. pers.), upurējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: upurējot (tag.), upurēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: upurētu
Vajadzības izteiksme: jāupurē
1.jomas: mitoloģija, reliģija Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; ziedot1.
1.1.intransitīvs
2.Atdot (parasti ko vajadzīgu) kā labā, kāda mērķa dēļ; ziedot2.
2.1.Pašaizliedzīgi atsacīties (no kā) kā labā, kāda mērķa dēļ.
Stabili vārdu savienojumiUpurēt sevi.
- Upurēt sevi kolokācija — upurēties
2.2.Veltīt (laiku, laikposmu) kādam, parasti cildenam, mērķim, neizmantojot (to) sev paredzētajam.
2.3.Galda spēlēs – ar noteiktu mērķi zaudēt (figūru, kauliņu, kārti u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mēs neupurējam, mēs mēģinām mainīt realitāti," teica aktīviste.
- Tātad atkal – viņi paši sevi upurēja savas valsts nodibināšanas vārdā.
- Risinājumi ir divi – kārtējā uzlāde vai braukšana, upurējot komfortu.
- Šoreiz teroristi bija gatavi upurēt savas dzīvības," piebilda Voins.
- Savas valsts labā esmu gatavs upurēt daudz," viņš piebilda.