upurakmens
upurakmens vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | upurakmens | upurakmeņi |
| Ģen. | upurakmens | upurakmeņu |
| Dat. | upurakmenim | upurakmeņiem |
| Akuz. | upurakmeni | upurakmeņus |
| Lok. | upurakmenī | upurakmeņos |
Akmens, uz kura veic upurēšanas darbības.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pat maziem bērniem zināms, ka uz upurakmens nav pieklājīgi ēst pusdienmaizi.
- Kārtīga celtne ar fundamentu, kura stūrakmens ir bijis upurakmens.
- Nr. 935) un Klūgu upurakmens ( valsts aizs.
- - Pa ceļam uz zirgu ganībām ir sena lībiešu kulta vieta – Ezerskolas upurakmens.
- Tā vien šķiet, ka esam mežā atraduši nevis baznīcu, bet gan upurakmeni.