smaidīt
smaidīt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | smaidu | smaidām | smaidīju | smaidījām | smaidīšu | smaidīsim |
| 2. pers. | smaidi | smaidāt | smaidīji | smaidījāt | smaidīsi | smaidīsiet, smaidīsit |
| 3. pers. | smaida | smaidīja | smaidīs | |||
Pavēles izteiksme: smaidi (vsk. 2. pers.), smaidiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: smaidot (tag.), smaidīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: smaidītu
Vajadzības izteiksme: jāsmaida
1.Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos, acīs) raksturīgas kustības, raksturīgu izteiksmi, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
PiemēriVīrieši tikai muļķīgi smaida un plāta rokas.
- Vīrieši tikai muļķīgi smaida un plāta rokas.
- Pie durvīm, līdz ausīm smaidoša, stāvēja Melisa.
- Viņa sēdēja un smaidīja.
- Viņš smaidīja kā maija saulīte.
1.1.Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smaidu (parasti par seju, acīm).
PiemēriMan toruden šķita, ka esmu palikusi viena ar bērniem un ka dzīvot ir vērts tikai divu smaidošu actiņu pāru dēļ.
- Man toruden šķita, ka esmu palikusi viena ar bērniem un ka dzīvot ir vērts tikai divu smaidošu actiņu pāru dēļ.
- Kāds pārdzīvojums slēpjas skumji sakniebtās lūpās, sarauktā pierē, smaidošā vaigā, raustīgā degunā?
- Viņas dažzobainā mute smaidīja, bet acis – ne:
Stabili vārdu savienojumiLaime smaida (arī stāv klāt). Smaidīt caur asarām.
- Laime smaida (arī stāv klāt) idioma — saka, ja veicas, laimējas
- Smaidīt caur asarām kolokācija — smaidīt raudot
Avoti: LLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit