smaidulis
smaidulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | smaidulis | smaiduļi |
| Ģen. | smaiduļa | smaiduļu |
| Dat. | smaidulim | smaiduļiem |
| Akuz. | smaiduli | smaiduļus |
| Lok. | smaidulī | smaiduļos |
smaidule vīriešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | smaidule | smaidules |
| Ģen. | smaidules | smaiduļu |
| Dat. | smaidulem | smaidulēm |
| Akuz. | smaiduli | smaidules |
| Lok. | smaidulē | smaidulēs |
Tāds, kas uz visu skatās ar smaidu.
Avoti: ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ko tik es nepaguvu izstudēt – gan par jaundzimušā audzināšanu, gan rekomendācijas, kā raudošu bērnu pārvērst smaidulī, un padomus par veselīgu ēšanu visiem un katram.
- Viņš ir smaidulis!