aizsprostot
Lietojuma biežums :
aizsprostot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Radīt šķērsli, lai kavētu, arī pārtrauktu (kustību, plūsmu).
1.1.Būt par šķērsli, kavēt, arī pārtraukt (kustību, plūsmu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri