aizspriņģot
aizspriņģot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizspriņģoju | aizspriņģojam | aizspriņģoju | aizspriņģojām | aizspriņģošu | aizspriņģosim |
| 2. pers. | aizspriņģo | aizspriņģojat | aizspriņģoji | aizspriņģojāt | aizspriņģosi | aizspriņģosiet, aizspriņģosit |
| 3. pers. | aizspriņģo | aizspriņģoja | aizspriņģos | |||
Pavēles izteiksme: aizspriņģo (vsk. 2. pers.), aizspriņģojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizspriņģojot (tag.), aizspriņģošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizspriņģotu
Vajadzības izteiksme: jāaizspriņģo
Spriņģojot aizskriet.
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un viņus nav iespējams izskaitļot – gadās, ka solīda piecdesmit gadus veca kundzīte aizspriņģo kā jauna meitene.