aizspriedums
aizspriedums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aizspriedums | aizspriedumi |
| Ģen. | aizsprieduma | aizspriedumu |
| Dat. | aizspriedumam | aizspriedumiem |
| Akuz. | aizspriedumu | aizspriedumus |
| Lok. | aizspriedumā | aizspriedumos |
1.Uzskats (maldīgs, bieži vien novecojis), kas kļuvis par šķērsli saprātīgam, pareizam spriedumam, saprātīgai, pareizai rīcībai.
1.1.Iepriekš pieņemts (bieži aplams) negatīvs spriedums, vērtējums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču mūsdienās aizspriedumiem un bailēm no hormoniem nudien vairs nav pamata.
- Es gribēju palīdzēt kliedēt aizspriedumus pret krūts barošanu pēc zīdaiņa vecumu.
- Pirmais Bībeles tulkotājs Ernsts Gliks „ mauku” lietoja bez aizspriedumiem.
- Nemieru ir viegli noslēpt, un tas apvīts ar dažādiem aizspriedumiem.
- Parādi, ka esi neatkarīgs, brīvs no aizspriedumiem un aprēķina.