aizsprostot
aizsprostot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizsprostoju | aizsprostojam | aizsprostoju | aizsprostojām | aizsprostošu | aizsprostosim |
| 2. pers. | aizsprosto | aizsprostojat | aizsprostoji | aizsprostojāt | aizsprostosi | aizsprostosiet, aizsprostosit |
| 3. pers. | aizsprosto | aizsprostoja | aizsprostos | |||
Pavēles izteiksme: aizsprosto (vsk. 2. pers.), aizsprostojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizsprostojot (tag.), aizsprostošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizsprostotu
Vajadzības izteiksme: jāaizsprosto
1.Radīt šķērsli, lai kavētu, arī pārtrauktu (kustību, plūsmu).
1.1.Būt par šķērsli, kavēt, arī pārtraukt (kustību, plūsmu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pie Ministru padomes ielu aizsprosto smagās automašīnas, ceļu remonta mašīnas.
- Sasniedzam vietu, kur mūris ir aizsprostots un tālāk nedrīkst iet.
- Vakar šie lopi aizsprostoja autobusa tualeti, bet pie benzīntanka nepaguvu.
- Mentu kājas uz mana kakla mūždien aizsprostojušas visas Piena Ceļa artērijas.
- Bāra apmeklētāji tai pašā laikā mēģināja tikt laukā un aizsprostoja ceļu.