rūcināt
Lietojuma biežums :
rūcināt 3. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rada zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni.
2.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Vairākkārt radīt zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni (par mašīnām, transportlīdzekļiem).
3.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Vairākkārt rūkt (par dzīvniekiem).
5.apvidvārds Rūķināt — kūpināt, kvēpināt.
Avoti: LLVV, TlV
Korpusa piemēri