Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
rūcināt
rūcināt 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.rūcinurūcināmrūcinājurūcinājāmrūcināšurūcināsim
2. pers.rūcinirūcinātrūcinājirūcinājātrūcināsirūcināsiet, rūcināsit
3. pers.rūcinarūcinājarūcinās
Pavēles izteiksme: rūcini (vsk. 2. pers.), rūciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: rūcinot (tag.), rūcināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: rūcinātu
Vajadzības izteiksme: jārūcina
1.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rada zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni.
2.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Vairākkārt radīt zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni (par mašīnām, transportlīdzekļiem).
3.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Vairākkārt rūkt (par dzīvniekiem).
4.transitīvs Panākt, ka (kas) rūc (7).
5.apvidvārds Rūķināt – kūpināt, kvēpināt.
Avoti: LLVV, TlV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • — Vai tā, kurš mūždien rūcina mašīnu zem mūsu logiem?
  • Te tas ir: RRRRRRR, labi rūcinās, vai ne?
  • Milzīgā kravas mašīna rūcinās pie pašas ietves, tā ir jau apgriezusies.
  • – Viņš rūcinās no rīta līdz vakaram, ko darīt?
  • Viņš beidza dienas darbus, satina vadu un rūcināja projām uz ostu.