rūcināt
rūcināt 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | rūcinu | rūcinām | rūcināju | rūcinājām | rūcināšu | rūcināsim |
2. pers. | rūcini | rūcināt | rūcināji | rūcinājāt | rūcināsi | rūcināsiet, rūcināsit |
3. pers. | rūcina | rūcināja | rūcinās |
Pavēles izteiksme: rūcini (vsk. 2. pers.), rūciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: rūcinot (tag.), rūcināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: rūcinātu
Vajadzības izteiksme: jārūcina
1.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rada zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni.
2.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Vairākkārt radīt zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni (par mašīnām, transportlīdzekļiem).
3.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Vairākkārt rūkt (par dzīvniekiem).
4.transitīvs Panākt, ka (kas) rūc (7).
5.apvidvārds Rūķināt – kūpināt, kvēpināt.
Avoti: LLVV, TlV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Vai tā, kurš mūždien rūcina mašīnu zem mūsu logiem?
- Te tas ir: RRRRRRR, labi rūcinās, vai ne?
- Milzīgā kravas mašīna rūcinās pie pašas ietves, tā ir jau apgriezusies.
- – Viņš rūcinās no rīta līdz vakaram, ko darīt?
- Viņš beidza dienas darbus, satina vadu un rūcināja projām uz ostu.