žļurkstināt
žļurkstināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | žļurkstinu | žļurkstinām | žļurkstināju | žļurkstinājām | žļurkstināšu | žļurkstināsim |
| 2. pers. | žļurkstini | žļurkstināt | žļurkstināji | žļurkstinājāt | žļurkstināsi | žļurkstināsiet, žļurkstināsit |
| 3. pers. | žļurkstina | žļurkstināja | žļurkstinās | |||
Pavēles izteiksme: žļurkstini (vsk. 2. pers.), žļurkstiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: žļurkstinot (tag.), žļurkstināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: žļurkstinātu
Vajadzības izteiksme: jāžļurkstina
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļurkst.
1.1.intransitīvs Ēst ar troksni (parasti ko šķidru).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vallijas apsaldēto kāju pirksti vēl joprojām atcerējās to ziemas dienu, kad sākumā slapjiem, vēlāk sasalušiem zābakiem žļurkstināja mājās.
- — Bet laiž gan ne pa jokam, — nopūtās Barbāns, skaļi žļurkstinot, iesūca konjaku, bet aizrijās un sāka aizgūtnēm klepot.
- Toties ar papīra maisiņu rokā tu lepni vari uzsmaidīt katrai pretī nākošajai daiļavai un būt īsts dabas draugs, pat ja maisiņa dibenā biezā plastikas iepakojumā savā sulā žļurkstinās un pēc grila restes nepacietībā tvīkst nokauta lopa miesas šķēle.
- Vallija vēl labi atcerējās to ziemas dienu, kad abas sākumā ar slapjiem, vēlāk ar sasalušiem zābakiem žļurkstināja mājās.