žļurkstēt
žļurkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | žļurkstu | žļurkstam | žļurkstēju | žļurkstējām | žļurkstēšu | žļurkstēsim |
| 2. pers. | žļurksti | žļurkstat | žļurkstēji | žļurkstējāt | žļurkstēsi | žļurkstēsiet, žļurkstēsit |
| 3. pers. | žļurkst | žļurkstēja | žļurkstēs | |||
Pavēles izteiksme: žļurksti (vsk. 2. pers.), žļurkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: žļurkstot (tag.), žļurkstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: žļurkstētu
Vajadzības izteiksme: jāžļurkst
1.Radīt samērā skaļu, spēcīgu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
1.1.Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
2.apvidvārds Skaļi strēbt.
3.apvidvārds Neskaidri runāt.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš atbildēja, raidīdams žļurkstošu dūņbumbu zalvi tā, ka Tarzāns zaudēja līdzsvaru un sarijās auksto ūdeni.
- Slapjās bikses tinās ap nosalušajiem stilbiem, un kurpes ritmiski žļurkstēja.
- Ka žļurkst un klab sirds vārstuļi, sūknēdami asinis uz muskuļiem un smadzenēm.
- Kājas sen sabristas, vilnas zeķes žļurkst ādas zābakos.
- Zeme žļurkstēja zem zābakiem, atminos kā šodien.