žļurga
žļurga sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | žļurga | žļurgas |
| Ģen. | žļurgas | žļurgu |
| Dat. | žļurgai | žļurgām |
| Akuz. | žļurgu | žļurgas |
| Lok. | žļurgā | žļurgās |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - , ka nedrīkst pildīt to stipro žļurgu šajās divlitrīgajās alus pudelēs.
- viņš ironizēja, paceldams glāzi ar stiprināto žļurgu un saskandināms ar sievu. „
- Mazliet zem nulles, ceļš apledojis un pēkšņā putenī strauji pārklājas ar slapju žļurgu.
- Citādi sāksies visa šī preses žļurga, bet man nepieciešams pilnīgs miers un līdzsvars.
- uzsāka dīķi ierobežot un pamazām žļurgu vākt ārā.