žurga
žurga sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | žurga | žurgas |
| Ģen. | žurgas | žurgu |
| Dat. | žurgai | žurgām |
| Akuz. | žurgu | žurgas |
| Lok. | žurgā | žurgās |
1.Netīrs šķidrums; izmirkusi, netīra masa.
4.apvidvārds Ar ūdeni nolaistījies cilvēks.
Avoti: LLVV, ViV, EH
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kāpu mucā, kurā skalojās salkani smakojoša žurga un peldēja izdēdējuši ģindeņu kauli…
- Tvertnes dibenu jau pilnīgi klāja asi smakojoša žurga, kas bija paredzēta alus brūvēšanai.
- Uz zemes, ar mālu izziestās bedrēs, žurgas padevās daudz dižāk un vairāk.
- Kurbads vēl nocērt tās trīs galvas un tad iedrāž rumpi ar galvām peļķes žurgā.
- Viss saturs izbiris sniega žurgā uz trotuāra.