pievīterot
pievīterot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pievīteroju | pievīterojam | pievīteroju | pievīterojām | pievīterošu | pievīterosim |
| 2. pers. | pievītero | pievīterojat | pievīteroji | pievīterojāt | pievīterosi | pievīterosiet, pievīterosit |
| 3. pers. | pievītero | pievīteroja | pievīteros | |||
Pavēles izteiksme: pievītero (vsk. 2. pers.), pievīterojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pievīterojot (tag.), pievīterošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pievīterotu
Vajadzības izteiksme: jāpievītero
Vīterojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- pievīteros!
- Ko darīja žurnālisti - pierakstīja, pievīteroja sociālos tīklus ar ātriem, paviršiem viedokļiem, kas daudziem filmu autoriem paguva sabojāt pirmizrādes prieku.