pievīties
pievīties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pievijos | pievijamies | pievijos | pievijāmies | pievīšos | pievīsimies |
| 2. pers. | pievijies | pievijaties | pievijies | pievijāties | pievīsies | pievīsieties, pievīsities |
| 3. pers. | pievijas | pievijās | pievīsies | |||
Pavēles izteiksme: pievijies (vsk. 2. pers.), pievijieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pievijoties (tag.), pievīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pievītos
Vajadzības izteiksme: jāpievijas
2.Līku loču pievirzīties (pie kā, kam klāt) – piemēram, par ceļu, upi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad cerība savērpjas biezāka, un tai pievijas kaut kas no ticības, cilvēkā paradās spars.