rietēt2
rietēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | rietu | rietam | rietēju | rietējām | rietēšu | rietēsim |
| 2. pers. | rieti | rietat | rietēji | rietējāt | rietēsi | rietēsiet, rietēsit |
| 3. pers. | riet | rietēja | rietēs | |||
Pavēles izteiksme: rieti (vsk. 2. pers.), rietiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: rietot (tag.), rietēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: rietētu
Vajadzības izteiksme: jāriet
1.Pildīties ar pienu (par tesmeni); rasties tesmenī (par pienu).
1.1.Būt tādā stāvoklī, kad tesmenis pildās ar pienu.
2.Rasties acīs (par asarām).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rietumu pusē bija pavērusies sarkanīgi dzeltena rietošas saules apgaismota debess josla.
- ja pavēl saulei rietēt brīdi pirms tā tiešām laižas aiz horizonta?
- Saule taisījās rietēt, kad Durga redzēja Noa lēnām ieejam Vec-Madarās.
- Tomēr tikai drīz rietēt gatavā saule pāri upei mirdzinājās noputējušajās rūtīs.
- Bet vaboļu savādās galvas viņiem likās kā uzlecoša vai rietoša saule.