sadzenāt
sadzenāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | sadzenāju | sadzenājam | sadzenāju | sadzenājām | sadzenāšu | sadzenāsim |
2. pers. | sadzenā | sadzenājat | sadzenāji | sadzenājāt | sadzenāsi | sadzenāsiet, sadzenāsit |
3. pers. | sadzenā | sadzenāja | sadzenās |
Pavēles izteiksme: sadzenā (vsk. 2. pers.), sadzenājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sadzenājot (tag.), sadzenāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sadzenātu
Vajadzības izteiksme: jāsadzenā
1.Dzenājot panākt, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
2.apvidvārds Šurp un turp dzenāt.
3.apvidvārds Smalki un nevērīgi sacirst (sakapāt).
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Īpaši gribu pieminēt Bernhardu Alvateru, kura pēdas 1986. gadā sadzenāju Rīgā, Matīsa ielā.
- Viņš vairs nevēlējās ne ar skatu pameklēt jūru, ne arī noliekties, lai starp zāles kumšķiem sadzenātu kādu ogu vai skābeni.
- Agrāk Kurzemē skābputra celta galdā tiklab ceļmalas krogā, kā greznā viesnīcā, turpretī Rīgā to ne par kādu naudu nav bijis iespējams sadzenāt.
- Bet ķērājiem vienmēr izdevās visus sadzenāt.
- Un tādēļ daudzus no sadzenātajiem pazaudējam.