sadabūt
Lietojuma biežums :
sadabūt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Iegūt, parasti meklējot, savā rīcībā, lietošanā u. tml.
1.1.Paņemt (piemēram, izvelkot no kurienes), parasti, lai tūlīt lietotu.
1.2.Iegūt, parasti ar pūlēm (piemēram, salasot, savācot).
1.3.Sagādāt, parasti ar pūlēm.
1.4.Panākt, parasti ar pūlēm, ka (kāds) ierodas, arī uzņemas ko veikt, kar piedalīties.
1.5.Iegūt (ievainojumu), saslimt (ar ko).
1.6.Uzzināt, parasti ar pūlēm.
2.kopā ar: "kopā" vai "vienkopus" Panākt, ka (kas) tiek novietots, atrodas kopā, vienkopus (par vairākiem priekšmetiem, to dalām).
Stabili vārdu savienojumiSadabūt (biežāk sadzīt) galus (rokā, arī kopā). Sadabūt bērnu. Sadabūt galus kopā. Sadabūt rokā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri