kreņķēt
kreņķēt apvidvārds
Būt par cēloni tam, ka rodas raizes, bēdas, neapmierinātība; arī īgnums, dusmas.
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savukārt Viņķeles joks mani aizskāra nevis tādēļ, ka es neatslābstoši kreņķētos par ulmaņlaiku pasakas iespējamo atkārtošanos, bet daudz triviālāka iemesla pēc.
- Ko tur sevi kreņķēt brauciet maliķi uz Daugavu augšpus Pērses , nepērciet atļaujas , inspektorus tāpatās nesatiksiet visi
- Vai tāpēc viņš šovakar maitā māgu , veselīgo dzīvesveidu upurē , lai par katru piedzēruša stulboviča murkšķienu pulka kreņķētos
- ģimenei, tāpat turpināja kreņķēt esošo- jau stipri nabadzīgu ģimeni.)
- Laikam esmu ļoti skarba, reāliste, redzu, par ko daži cilvēki mēdz kreņķēt...