kreņķis
kreņķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; bieži formā: daudzskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kreņķis | kreņķi |
| Ģen. | kreņķa | kreņķu |
| Dat. | kreņķim | kreņķiem |
| Akuz. | kreņķi | kreņķus |
| Lok. | kreņķī | kreņķos |
Raizes, bēdas, neapmierinātība, arī īgnums, dusmas.
PiemēriMani tik kreņķis māc, Madariņ, par to, kas te tagad apkārt darās.
- Mani tik kreņķis māc, Madariņ, par to, kas te tagad apkārt darās.
- Taustāma iemesla kreņķim nebija, bet vienalga – prātu un dvēseli mocīja sajūta, it kā viņš būtu nostumts tālu malā.
- Ja bērnam gadās kāds skaļāks kreņķis, cenšamies novērst uzmanību uz kaut ko citu.
- Pazuduši kreņķi par vakar nepaspēto, nesasniegto, padarīto vai pasacīto, nav jādomā par rītdienas plāniem, uzdevumiem.
- Māsa sniedz mierinājumu, kad ir pirmie kreņķi mīlestībā.
Avoti: ĒiV, T
Korpusa piemēri:šeit