kūsēt1
kūsēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | kūsēju | kūsējam | kūsēju | kūsējām | kūsēšu | kūsēsim |
2. pers. | kūsē | kūsējat | kūsēji | kūsējāt | kūsēsi | kūsēsiet, kūsēsit |
3. pers. | kūsē | kūsēja | kūsēs |
Pavēles izteiksme: kūsē (vsk. 2. pers.), kūsējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kūsējot (tag.), kūsēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kūsētu
Vajadzības izteiksme: jākūsē
1.parasti formā: trešā persona Strauji vāroties, radīt daudz burbuļu; būt tādam, kur kas, strauji vāroties, rada daudz burbuļu (par trauku).
1.1.Strauji izdaloties ogļskābes gāzei, radīt daudz burbuļu (piemēram, par alu, šampanieti).
2.parasti formā: trešā persona Viļņojoties, strauji plūstot, radīt daudz burbuļu (piemēram, par ūdenstilpi).
2.1.Strauji virzīties, plūst (par burbuļiem ūdenstilpē).
3.Ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
3.1.Spēcīgi izpausties (par emocionālu stāvokli).
4.parasti formā: trešā persona Strauji, spraigi norisināties (par procesu, parādību).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Putru vārot , katls jā mazgā no augšas uz apakšu , tad putra nekūsēs
- Aizgavēņa dienā nedrīkst putrai ļaut kūsēt , ja to ne uzmanīšot , tad talku dienās lietus līšot
- Asinis Lienei kūsēdamas sakāpa galvā , un piepeši viņa manīja , ka Mālnieks viņas roku turēja savā
- Latvija sev radusi vietu līdzenumā, tai nav augstu kalnu, bet tā ir bagāta ar pilskalniem, kuros dzīve kūsējusi vēl 14. gadsimtā, bet to zelta laikmets bijis no mūsu ēras 5. līdz 8. gadsimtam.