serafs
serafs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | serafs | serafi |
| Ģen. | serafa | serafu |
| Dat. | serafam | serafiem |
| Akuz. | serafu | serafus |
| Lok. | serafā | serafos |
1.joma: mitoloģija Pašas augstākās kārtas eņģelis kristīgajā reliģijā.
2.Viduslaiku mākslā izplatīts motīvs – eņģeļa galviņa ar spārniem.
3.joma: mitoloģija Viena no eņģeļu kategorijām jūdaismā, viena no vairākām ugunīgām būtnēm ar četriem (vai sešiem) spārniem.
4.novecojis Pirmatnējā nozīmē čūska vai čūskas veida dēmons.
Avoti: MkV, MrJ, KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 12. gadsimtā jūdaisma teologs Maimonīds ievietoja serafus piektajā no desmit eņģeļu kārtām.
- Jesaja redzēja vairākus serafus, kuri stāv troņa priekšā.
- Lietvārds " serafs" Bībelē pieminēts septiņas reizes, Mozus grāmatās un Jesajas grāmatā.
- Vārdam serafs Bībelē ir divas nozīmes.
- Kas sūkāja un kuriem sūkāja tie cilvēku serafi, tie jūrnieki Atlantijas un Karību mīlas skavās,