piešķiest
piešķiest 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | piešķiežu | piešķiežam | piešķiedu | piešķiedām | piešķiedīšu | piešķiedīsim |
2. pers. | piešķied | piešķiežat | piešķiedi | piešķiedāt | piešķiedīsi | piešķiedīsiet, piešķiedīsit |
3. pers. | piešķiež | piešķieda | piešķiedīs |
Pavēles izteiksme: piešķied (vsk. 2. pers.), piešķiediet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piešķiežot (tag.), piešķiedīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piešķiestu
Vajadzības izteiksme: jāpiešķiež
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) strauji, pēkšņi izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
2.Šķiežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tūlīt tas pārsprāgs un piešķiedīs pilnas acis ar – ar neko.
- Tumsa piešķiesta ar sīkiem gaismas fragmentiem, un redzes perifērijā šīs zvaigznes aizsedz pirmatnējas ēnas.
- : sacīja Andersens iekozdamies sulīgā ābolā ar tādu sparu, ka sula piešķieda lācēnam Ričam kažoku.
- Asinis piešķieda pusistabas.
- Lai mušas nelido," viņš katru otro pavasari visgudri vīpsnāja, piešķiezdams virtuvi ar zili apdullinošu lakas un terpentīna smaku, skaļi nolamājoties ik reizi, kad cītīgi aizķēpāja manis iegravētos vārdus uz sienas dēļiem.